Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga saņēmusi vēl vienu ielūgumu uz 9. maija svinībām Maskavā.
Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga saņēmusi vēl vienu ielūgumu uz 9. maija svinībām Maskavā. To atsūtījis kāds 81 gadu vecs kara veterāns. Viņaprāt, prezidentes apciemojums būtu sitiens tiem, kuri nerūpējas par bijušajiem cīnītājiem Krievijā, bet jaucas neatkarīgas valsts Latvijas iekšējās lietās. “Es gaidīšu prezidenti!” Latvijas Radio žurnālistam apņēmīgi sacījis vecais vīrs.
Pēc neoficiālām ziņām, Lietuvas prezidents V. Adamkus nolēmis uz svinībām Maskavā nebraukt. Intervijā “Latvijas Avīzei” prezidents sacījis, ka pirms lēmuma pieņemšanas konsultēsies ar politiķiem un sabiedrību. Laimīgais Adamkus, viņam ir tauta, ar ko apspriesties!
Nojausma, ka valdošā koalīcija var neļaut ģenerālprokuroram J. Maizītim pabeigt “sāpīgākos” procesus un viņa pilnvaru laiku uz nākamajiem pieciem gadiem neapstiprināt, likusi valstī pazīstamiem inteliģences pārstāvjiem uzrakstīt vēstuli Valsts prezidentei, premjeram un Saeimas spīkerei ar atbalstu J. Maizītim. Viņus satraukusi nomelnošanas kampaņa, turklāt dažu Saeimā pārstāvēto partiju atbalsts ģenerālprokuroram esot “izvairīgi atturīgs”. Arī Valsts prezidente, vērojot notiekošo, saskatījusi, ka J. Maizīša nomaiņa būtu katastrofa Latvijai. A. Kalvītis diplomātiski noraida ģenerālprokurora atkalievēlēšanu līdz pašvaldību vēlēšanām. Vienīgi balsojums par Maizīti līdz 12. martam ir prezidentei dotā solījuma noturīguma pārbaude, apgalvo politologi. Diezgan nekļūdīgi varam pateikt, kam no Maizīša bail.
Valsts virsprokuroru sanāksmē 16. februārī J. Maizītis ieteicis žurnālistu intereses norobežot no izdevuma īpašnieku interesēm. Nav nekādu šaubu, cik “neatkarīga” ir “Neatkarīgā Rīta Avīze”, savs “knifiņš” ir arī citiem lielākajiem laikrakstiem. Taču šonedēļ sastapta kunga domas, ka mūsu rajona avīzīte strādā Krustiņa kunga ietekmē, ir galīgi aplama.
Ministru “spietošana” pa valsti, kā arī Tautas saskaņas partijas politiķu reizošana pa skolām, protams, ir saistītas ar pašvaldību vēlēšanām, un tā ir sava veida bezmaksas aģitācija. Šaubos, vai politiķi, tiekoties ar jaunajiem vēlētājiem, aizmirst pateikt, kādu partiju viņi pārstāv. Zinot, ka krievu valodā iznākošie un runājošie plašsaziņas līdzekļi ignorē slēptās aģitācijas aizliegumu, arī latviskie masu mediji varētu būt nekaunīgāki, jo cīņa ir par varu. Diemžēl labējās partijas un to atbalstītāji dažādu interešu dēļ atrodas nepieteikta savstarpēja kara situācijā. Tā ir mūsu lielākā nelaime, kurā, laikam ejot un nemainoties, varam pazaudēt dziesmotajā revolūcijā iegūto.
Nevaru paiet garām tikai fantāzijā iespējamai Latvijas izlases hokejistu uzvarai spēlē ar Baltkrieviju, iegūstot tiesības piedalīties Olimpiskajās spēlēs Turīnā Itālijā 2006. gadā. Pat no hokeja tālu stāvošajiem un drūmā februāra depresijas nomāktajiem tā bija kā dopinga deva.
