Marts bijis ne tikai pašvaldību nervozo vēlēšanu, bet arī pārdomu mēnesis.
Marts bijis ne tikai pašvaldību nervozo vēlēšanu, bet arī pārdomu mēnesis. Kāds (-a) “Bauskas Dzīves” lasītājs (-a), piemēram, marta dienās izsmadzeņojis (-usi), “..ka pārāk daudz skatāmies atpakaļ. Tā jau ar pieri var sienā ieskriet”.
Jā, varbūt tiešām par daudz: mīnas efektam līdzīgais 16. marts, pēc brīvvalsts atjaunošanas gaismā celtais, ciešanām apvītais 25. marts, Otrā pasaules kara seku izvērtēšana un padomju okupācijas fakta skaidrošana un visbeidzot Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās notikums. Ir, ko padomāt! Kāds to var arī neizturēt. Diemžēl es atkal atskatīšos.
Vajadzēja daudz garīga spēka, lai noskatītos LNT 23. martā demonstrēto filmu “Kristus ciešanas”. Es to nevarēju. Arhibīskaps J. Vanags Lieldienu sprediķī pieminēja reklāmas rullīšu iesprauduma radīto sašutumu. Nomierinājis secinājums, ka visa mūsu dzīve ir reklāmas rullis, ko Ziemassvētkos un Lieldienās pārtrauc Kristus. Piezemētāk un raupjāk: visa dzīve ir viena vienīga izlikšanās, ko pārtrauc īsi dvēseles izvirduma mirkļi, kurus tver kino un fotokameru acs, – Dziesmu svētkos, pie Brīvības pieminekļa, Brāļu kapos. Tādi dvēseles uzaršanas brīži bija arī Bauskas tautas nama veltījumā tautas ciešanu atceres dienā, 25. martā. No valsts himnas līdz 14. jūnija ziedu paliem Mēmeles tecējumā. Emocionāli spēcīgi veidotā programmā vienā elpā savijās I. Geibas dokumentālo filmu kadri ar solista J. Kurševa un Co un Bauskas 1. vidusskolas kora priekšnesumu un jauniešu klātbūtni vispār. Nekā no “klusas piedošanas”, ko 25. marta “Panorāmas” ziņu dienesta veidotāji bija saskatījuši “kautrīgajās narcisēs”, kas gulušas pie Brīvības pieminekļa… Tās nebija pazemībā un piedošanā noliektas galvas, bet gan bojā gājušo un brīvības dienu nesagaidījušo piemiņa.
Eiroparlamenta deputāts Ģ. V. Kristovskis “Dienas” 30. marta numurā raksta, ka ar Krievijas atvainošanos vien būtu par maz, “ir tiesiska izvērtējuma iespējas”. Valsts prezidentes mudinājums totalitārā padomju režīmā cietušajiem apkopot pierādījumus, kas individuāli iesniedzami zaudējuma piedzīšanai, palicis bez seguma. Nav skaidrs, kādās starptautiskās institūcijās iespējams prasību celt. Valsts rekomendāciju nav, rezumē Ģ. V. Kristovskis. “B. Dz.” jau stāstījusi, kā šajos meklējumos neveicās viesturietim J. Graudiņam.
Gaidāmais ASV prezidenta Dž. Buša Latvijas apmeklējums liek manīt, ka “Krievijas notikumu indikators ir tās attieksme pret pagātni” (V. Birkavs). Arī Bušs atskatās, nebaidoties ieskriet sienā.
Veselības ministrs G. Bērziņš ministrēšanas sākumā uzplaiksnīja kā komēta, ātri “saveda kārtībā” sistēmu, pārceļot problēmas uz pacientu plānajiem maciņiem. Pārkārtojumu sākums zīmīgs – 1. aprīlis.
Veselu gadu Briseles izklaižu parkā Latviju simbolizē metru augsts 1940. gada okupants – rupucis ar budjonovku galvā. Tas iekļuvis pat bukletā, ko saņem parka apmeklētāji… Situācija tikšot labota pēc… Liepājas politiski represēto kluba vadītāja A. Treides protesta, kas iesniegts parka īpašniekam.
Apļa kompozīcija prasa atgriezties sākumā. Neatkarības 15 gados jau esam ieskrējuši sienā, un ne reizi vien. Tikai vājās atmiņas dēļ.
