Jau rīt būs beigusies partiju uzkrītošā laipnība, kas robežojas ar uzbāzību, aicinājumi un apmelojumi, brīdinājumi un iebiedēšana, pat stipras iedarbības zāļu izdāļāšana – viss aģitācijai, kurā izkusuši miljoni partiju (?) naudas.
Jau rīt būs beigusies partiju uzkrītošā laipnība, kas robežojas ar uzbāzību, aicinājumi un apmelojumi, brīdinājumi un iebiedēšana, pat stipras iedarbības zāļu izdāļāšana – viss aģitācijai, kurā izkusuši miljoni partiju (?) naudas.
Prognozējamas tikai divas lietas: vēlētāju balsis tiks izšķīdinātas 21 sarakstā un daudzpartiju ķīviņi 7. Saeimā turpināsies; politisko atbildību ne par ko neatbildīgie atkal uzvels vēlētājiem – tādu Saeimu esat pelnījuši!
Dīvaini, bet vairāk par Saeimas vēlēšanu rezultātu pasauli nodarbina tautas nobalsošanas iznākums. «Eiropas Savienība pārbauda mūsu ietekmēšanas un paklausības robežas,» LNT raidījumā «6. jautājums» sacīja dzejniece un publiciste Māra Zālīte. «Sasniegta ir galējā robeža, un mums nav kur atkāpties.»
Pacietīgi Latvijas lēmumu 3. oktobrī gaida Igaunija un nesteidzas izskatīt grozījumus Pilsonības likumā. Un neviens uz mūsu kaimiņu ar pirkstu nerāda. Jo… Krievijas ķīlis Baltijas valstu starpā tiek dzīts ar Eiropas (EDSO) āmuru.
Tikko kā bija izskanējuši «Latvijas ceļa» politiķu apgalvojumi, ka EDSO rekomendāciju vairs nebūs, kad augstais komisārs van der Stūls atsūtīja ieteikumus, kā «uzlabojams» Valodas likums.
Labi zinādams, KO mums ar pavēles spēku rekomendē EDSO komisāri, ASV politiskais analītiķis Pols Goubls atsteidzās uz Latviju, lai tēvišķīgi sirsnīgi brīdinātu: Rietumi daudz mazāk vēlēsies atbalstīt Latviju, ja pilsoņi nobalsos par 22. jūnijā Saeimā pieņemto Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu.
«Malka» paaudze vēl nav aizmirsusi un neaizmirsīs Rietumu «atbalstu» 1939. gadā, kad tapa slepenais dokuments par Baltijas valstu atdošanu Padomju Savienībai, un 1940. gadā, kad krievu okupācijas armija ar tankiem iebrauca Latvijā, bet pēc gada neatkarīgas valsts iedzīvotāju tūkstošus deportēja uz Sibīriju. Nav aizmirsta Rietumu «palīdzība» pēc Otrā pasaules kara, kad varenie atkal dalīja Eiropu, pakļaudami Baltijas tautas jaunām deportācijām, arestiem un bojā ejai Gulaga nāves nometnēs, pārkrievošanai un nacionālās vides iznīcībai. No kā Rietumi izolēsies šoreiz? Vai tiešām no pašu iedibinātās demokrātijas, kuras izpausme ir arī tautas nobalsošana tik svarīgā jautājumā kā dzimtās valodas aizsardzība?
Priekšvēlēšanu nedēļai izvēlējos citātu no dzejnieka Andreja Eglīša teiktā: «Tikai bailes un gļēvums liedz sajust, ka brīvības atslēga ir tautas rokās.»
Prognozējams ir arī tas, ka, neatkarīgi no referenduma iznākuma, lielā kaimiņa apetīte nemazināsies, līdz tur iedibināsies demokrātija. Mums nav citu ieroču, ko pretī likt, – tikai mūsu griba, izlēmība, lepnums un pašcieņa. Gadu desmitus esam runājuši pēc priekšā teiktiem vārdiem. Ir pienācis laiks domāt pašiem!
