Oktobris izpostīja Latvijas dārzus. Uz saplakušā košuma pīšļiem sirdi un dvēseli vēl priecē latviskie miķelīši.
Oktobris izpostīja Latvijas dārzus. Uz saplakušā košuma pīšļiem sirdi un dvēseli vēl priecē latviskie miķelīši. Vakar pagāja desmit gadu kopš Tautas frontes dibināšanas. Tā laika «gaišie spēki» izklīduši pa dažādu partiju kabatām zem dažādu krāsu karogiem. Palikušas tikai atmiņas. Katram savas.
Pēdējā priekšvēlēšanu izrādē 1. oktobrī, kad LTV «ekrānā» tikās potenciālie premjeri, bija gan nevaldāmas emocijas, gan humors un satīra un nepārprotama atklāsme: cik kuram Dievs devis.
Latvijas Radio 2. oktobrī kāda rīta raidījuma programmas izskaņā diktore paziņoja: «Dziedāja Inese Bumbiere, redaktors Atis Skalbergs.» Nebūtu jau nekā smieklīga, ja šajā laikā būtu dzirdēts pieteiktais publicista Ata Skalberga raidījums «Ir jādod pretspars», kas bija veltīts vēsturnieka Ulda Ģērmaņa dzimšanas dienai un viņa atcerei. Laikam mūsdienu cenzors ielavījies arī radiomājā.
No malu malām pašmāju «cenzoriem» nāk apsveikumi par gudru, saprātīgu un drosmīgu balsojumu «pret» Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu, kas tagad atvēršot vārtus uz Eiropu un Krievijas mīlestību. Īpaši priecīgs bija «garkājtētiņš Štūls». Lai cik filozofiski būtu politologu spriedelējumi par tautas jeb vēlētāju pragmatisma pārsvaru pār romantismu, ar neapbruņotu aci saskatāms, ka referendumu izšķīra latviski nerunājošie un arī runājošie jaunpilsoņi Rīgā un Latgalē. Nelepojieties, kungi, ar svešām spalvām!
Referenduma skaitliskie un vizuālie rezultāti ir gan konstatējoši, gan brīdinoši un tie vēl noderēs par orientieri Latvijai nozīmīgu jautājumu izlemšanā. 45 procenti «par» un 53 procenti «pret» rāda reālo spēku samēru starp trešās atmodas laika romantiķiem, latviski runājošajiem pragmatiķiem un «saskaņotājiem», kuru vadonis jau atzinis, ka viņi nešķelsies, jo ir Krievijas lobijs.
Pēcvēlēšanu naktī Andris Šķēle savas partijas nodomus ietilpināja vienā teikumā: «Mēs neļausim gulēt vecajiem kareivjiem!» «Vecie» patiešām neguļ un jau ir paziņojuši, ka grib būt kungi «šajā muļķu zemē». Par faktisko uzvarētāju vēlēšanās nosauktā «Latvijas ceļa» uzpūtība ir dubultojusies. Valdis Birkavs: drīzāk notiks zemestrīce, nekā mēs atteiksimies no Viļa Krištopana premjerministra amatā! Tātad – Krištopans vai zemestrīce? Izvēle nav visai patīkama.
Valdības veidošanā paredzami sarežģījumi kā atjautības uzdevumā par vilku, kazu, zaķi un kāpostgalvu, kuri jāpārceļ pār upi tā, lai cits citu neapēstu. Uzdevums kļūst nepaveicams, ja pārceļamo starpā gadās divi vilki…
Igaunija izveidojusi 1940. – 1991. gada divu okupāciju terora izvērtēšanas komisiju, ko vada Igaunijas valsts prezidents Lennarts Meri. Mūsu valstī visi labie nodomi un solījumi šajā ziņā jau ir aizmirsti.
