Novembris tuvina ziemu. Vēl smaržo pēc rudens – mazliet rūgteni un mazliet skumji. Zaļums zem kājām acīm tīkami saplūst ar dzelteni un tumši brūno vēl koku zaros paglābušajās lapās.
Novembris tuvina ziemu. Vēl smaržo pēc rudens – mazliet rūgteni un mazliet skumji. Zaļums zem kājām acīm tīkami saplūst ar dzelteni un tumši brūno vēl koku zaros paglābušajās lapās.
Piecdesmit gadu, kas kā bezdibenis šķir mūsu valsts bojā eju 1940. gadā no neatkarības atgūšanas 1991. gadā, vairākās paaudzēs iznīcinājuši piederības izjūtu savai zemei – Tēvzemei. Tāpēc mani nepārsteidza, ka piecu mūsu avīzītē aptaujāto vidū nebija neviena, kam Latvijas proklamēšanas diena izraisītu jelkādas emocijas. Pēckara paaudze, kas ar Latvijas vēsturi pat teorētiski nav iepazīstināta, vada mūsu valsti, izglīto bērnus un jauniešus ģimenēs, skolās un augstskolās. Viņi arī visvairāk iebilst pret vēstures priekšmeta apguves pavērsienu – sākt ar dzimtenes mācību, meklējot cēloņus un skaidrojot sekas pasaules norišu kontekstā.
Man pieejamās piecas TV programmas katru darbdienu piedāvā 38 (!) seriālus un vairākus gan pašu radītus, gan aizgūtus šovus. Lāčplēša dienas vakarā LTV 1 atļāvās trīs tiešraides pa piecām minūtēm no 11. Novembra krastmalas, bet šo minūšu reklamēšanai nedēļas garumā iztērēja daudz, daudz vairāk laika.
Svētku programma ir lietpratēju ziņā, un viņu ieceres jārespektē. Diemžēl gaismas ceļam no Korfa dārza uz rajona Padomi 17. novembra vakarā nav nojaušams nobeiguma akcents, kāds varētu būt, piemēram, pie Brīvības pieminekļa.
Beidzot plašāk pamanīts LTV 1 raidījums “100 g kultūras”. Pēc pašas redzētā un paziņu stāstītā reizēm tajā nav pat solīto simt gramu. Tik maz, ka par programmu atbildīgie bija aizlieguši Valsts prezidentes cieņu aizskaroša sižeta atkārtojumu. Raidījuma vadītājs, rupjību tiražētājs arī savos dzejoļos, Rihards Bargais no uzticētā pienākuma atteicies.
Cilvēki pamazām pierod pie visa. Arī pie zemjostas kultūras, bez kuras nav iedomājams neviens izklaides raidījums, neviena filma. Un tomēr esmu neziņā – vai sava veida novirzes ir programmu veidotājiem vai varbūt tiem, kuriem jau tas viss ir apriebies un sirds ilgojas pēc kaut kā tīrāka? Tāda, kāds bija Mežotnes un Bauskas 1. vidusskolas koru koncerts Bauskas luterāņu baznīcā 12. novembra vakarā. Svētku nedēļai un veļu laikam izraudzīti skaņdarbi piepildīja baznīcas velves un dažādu paaudžu klausītāju sirdis. Šķita, melodija plūst no diriģentes Mārītes Jonkus pirkstu galiem, tik plastisks ir viņas žests.
Atveru nedēļas pierakstus un lasu. Inflācija valstī turpina augt, tā sasniegusi 7,8 procentus. Piketos būšot jāstāv Saeimas noteiktajā attālumā – 50 metru no adresāta – un klusējot. Tīšām radītā kvoruma trūkuma dēļ Saeima atkal nav izskatījusi likuma projektu par imunitātes atcelšanu deputātiem par administratīviem pārkāpumiem. Ar nākamo gadu gaidāms gāzes cenu paaugstinājums, jo Krievija gāzi pārdodot pēc politiskās, nevis ekonomiskās loģikas. Pie “Jaunā laika” vadības pults paliek pašmājās augušais politiķis Einars Repše, bet Uldis Grava, kas partijas vadībā gribēja redzēt Krišjāni Kariņu, atteicies no ģenerālsekretāra amata. Tautas saskaņas partijas radītājs un iedvesmotājs Jānis Jurkāns nākamā rudenī aiziešot no politikas. Februārī būšot gatava hokeja halle Rīgā un pirmais sarīkojums – Raimonda Paula 70 gadu jubilejas koncerts. Maestro bija, ir un būs mūzikas fenomens, ko nevar sacīt par viņa vilcēja lomu politikā. Labāk tomēr mainīt un celt solistus nekā partijas.
