Interesantākais notikums šonedēļ ir tas, ka nekas nenotiek. «Latvijas ceļš» nespēj saprast, ka 7. Saeimas vēlēšanās uzvarētāja nav un ar niķīga bērna spītību bremzē jaunās valdības veidošanas procesu.
Interesantākais notikums šonedēļ ir tas, ka nekas nenotiek. «Latvijas ceļš» nespēj saprast, ka 7. Saeimas vēlēšanās uzvarētāja nav un ar niķīga bērna spītību bremzē jaunās valdības veidošanas procesu. Varbūt piedzīvosim, ka mazā Kristiāna kritīs pie zemes, sitīs kājas pret grīdu un brēks: mums vajaga Vili, un viss!
Zemestrīce vai Vilis Krištopans premjera amatā! Te nu bij’ Latvijas intereses, kam svēti zvērēja «ceļinieki» pirms vēlēšanām. Un atkal klusē nosvērtā, mierīgā un allaž neizlēmīgā «ceļinieku» lokomotīve Anatolijs Gorbunovs.
Kādam dzīvesgudram Latgales zemniekam varas aprindās notiekošais liekot šaubīties par sabiedrības morāli jeb tikumību. Morāla ačgārnība ir bijušā Nacionālo Bruņoto spēku komandiera Jura Dalbiņa atstādināšana viņa vēsturiskās pārliecības dēļ un viņa pēcteča Jura Eihmaņa izsmalcinātā gaume dzīvokļa remontā, kas valsts budžetam izmaksājusi 41 tūkstoti latu. Attaisnojums Jura Otrā palikšanai amatā ir šāds: viņa skološana ASV izmaksājusi vēl vairāk… Kā zināms, laba skola maksā lielu naudu…
Latvijas Tautas frontes desmit gadu atceres konferencē akadēmiķis Jānis Stradiņš mūsdienu raksturojumam teica, ka uz politiskās skatuves uznākuši gan Pietuka Krustiņš un Švauksts, gan Ķencis un Pāvuls, arī Prātnieks un Oliņiete. Klasiķi tāpēc ir nemirstīgi, ka spējuši paredzēt gadiem tālu uz priekšu.
Krievu klasiķa Čehova iecienītie «činovņiki» mūsdienu Krievijā paziņojuši, ka Latvijas nacionālradikāļi atriebībā par zaudējumu referendumā gribot ar likumu izspiest krievu valodu no visām sfērām, arī no privātās dzīves. Šis muļķīgais paziņojums uzskatāms par priekšvēstnesi lielā kaimiņa jaunām prasībām. Tām acīmredzot gatavs ir arī Baltijas Jūras valstu padomes komisārs cilvēktiesību jautājumos Ole Espersens. Apsveikumā Guntim Ulmanim par referenduma iznākumu viņš apliecinājis vēlmi «arī turpmāk cieši sadarboties ar Latviju».
Premjers Guntars Krasts gan šo sadarbību izgaismoja citādi, proti, Rietumu un Austrumu attiecības tiek regulētas ar prasībām pret Latviju.
Piekāpšanos referendumā ASV Kongress mēģinājis atzīmēt ar… rezolūciju, kurā izteikts aicinājums Krievijai pasludināt par prettiesisku Ribentropa-Molotova paktu un atzīt to par nelikumīgu un spēkā neesošu kopš parakstīšanas dienas, nepaskaidrojot, ka viens nevar atcelt to, ko parakstījuši divi. Un galu galā – kāda tam vairs nozīme? Nevar norakstīt kā nebijušu prettiesisko okupācijas faktu un visu, kas tās laikā Latvijā noticis.
Pat visai tuvā vēsture jau pakļauta aizmirstībai. Kad skolu jauniešiem teležurnālisti jautāja, kas ir Tautas fronte, bērni pasmaidīja un paraustīja plecus, sakot: nezinu, skolā mācīja, bet jau aizmirsu, vai arī: nezinu, skolā neko nemācīja… Neizglītoti un nezinoši cilvēki visām varām ir izdevīgi.
Priecīga vēsts atnākusi no Ženēvas: Latvija, pirmā no Baltijas valstīm, uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā. Šis dokuments vēl jāapstiprina Saeimai. Spriedumos allaž kategoriskais žurnālists Kārlis Streips teiktu viņa paša vārdiem: «Šo lietu es atbalstu ar rokām, kājām un pārējām detaļām.»
