Vairs tikai divu nedēļu dienas kā gada dilstoša siena palikušas mūsu ziņā, lai tad nogrimtu cilvēces miņā. Ko vēl izdarīt varam, lai tiktu miesai un garam?
Vairs tikai divu nedēļu dienas kā gada dilstoša siena palikušas mūsu ziņā, lai tad nogrimtu cilvēces miņā. Ko vēl izdarīt varam, lai tiktu miesai un garam? Ja dāvanas svētkiem jau maisā un piparkūku smarža gaisā, vēl atliek uzturēt dvēseli baltu, lai vismaz svētkos tā nenosaltu.
Beidzot, spēkus saņēmuši dūrē, kā dejotāji saspringst tūrē, Saeimas deputāti balstījuši Ētikas kodeksu kā kulturālas uzvedības podestu. Dokuments no netīkamiem piemaisījumiem attīrīts, dzidrs kā decembra rīts, bet derīgs tik “atvilktnes tiesai” un rādīšanai Saeimas viesiem.
Kā Paulam Harijs Spanovskis, Latvijai – Valdis Dombrovskis. Fakts tas vēl diezgan svaigs, priecājas “Jaunais laiks” – Valdis ar pozitīvu pārspēku kļuvis par Eiropas cilvēku. Viņš esot ļoti strādīgs, par Latviju rūpīgs un godīgs. Tad nu iznāk – arī nedaudz vecmodīgs?
Lielām valstīm liela taisnība, mazām – nekādas. To izjuta mūsu premjers uz savas ādas, kad Eirosavienībā dalīja budžeta naudu un jaunajām valstīm atlika vienīgi gaudas. Britu premjers pat bija aizmirsis, ka sarunu aci pret aci Kalvītim solījis. Tomēr naktī uz sestdienu lielie vienojušies par kompromisu un arī Latvijai ticis kas vairāk par Eiromizu. Lai nu priecājas draugi un radi – mūs gaidot septiņi bagāti gadi!
Nevis dzimtenes misijas, bet stratēģiskās analīzes komisija Īrijā pētīja, kāpēc no dzintara krastiem latvieši īrušies pie darbiem prastiem? Kas pagastā vai pilsētā kā uz delnas manāms, no varas augstumiem zinātniski skatāms. Svarīgā pētījuma rezultāti, jādomā, tiks ziņoti: kāpēc latvietim gribas ēst un dzīvot tik ļoti.
Mūsu augstā Bauskas rāte lielam biznesam pa prātam zaļo gaismu iedegusi kārtējiem “dusiem”. Tur, kur Cēsīs skvērs vai parks, Bauskā – superbenzīntanks. Taisnības labad vēl jāpiebilst, pirms punkts tam visam galā likts: daudz senāk bij” aizsācies ieceru skrējiens, šis tikai izrādes pēdējais cēliens – ar izjūtām asām un lielām ļaužu masām. Demokrātija – lieta cēla, ja dažkārt tā nebūtu tikai spēle…
Palīdzēt premjeram uzrakstīt Vecgadā sakāmo aicina žurnālisti, gaidot gadu nākamo. Tad nu iejutīšos svešā ādā un mēģināšu runāt premjera vārdā:
“Mani dārgie latvijieši! Īpašie un savējieši! Situsi gada pēdējā stunda, mana runa skanēs kā vakara junda. Ceru, ka zobi jums visi un tīri, bikses gludi iebuktējuši vīri. Galdā šņabis un dienišķā desa, bet varbūt esat pavisam bešā? Neskumstiet, ekonomika mums attīstās strauji. Atzīšos gan – šis tas pat smalkākam sietam birst cauri. Ja nebūtu nelāgā KNABa, valdītu miers un oma laba.
Kad visas nebūšanas kopā jauc, par augšanas grūtībām to sauc. Es ļoti ticu, ka, šajās grūtībās ārdēti, jūs iznāksit saulītē neuzvarēti. Un neņemiet ļaunā, ja Suņa gadā jaunā mēs atkal tā drusciņ, bez trokšņa spalga, pa simtiņam sev pieliksim pie algas. Mums taču jāņemas svarā, fui, gribēju teikt – garā, lai atkal pie urnām jūs gaidītu un plati jo plati smaidītu.”
Mans vēlējums, vēl vienu lappusi aizverot: lai viss, kas izsāpēts, laika upē grimst, bet mīlestība nekad nenorimst!
