Pēdējā brīdī 6. Saeimai izdevies Satversmes 4. pantu papildināt ar tekstu: valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.
Pēdējā brīdī 6. Saeimai izdevies Satversmes 4. pantu papildināt ar tekstu: valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Ar šādu prasību pagājušajā mācību gadā pie Saeimas vērsās arī Bauskas 1. vidusskolas Mazais ministru kabinets. Tas nekas, ka mazs. «Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba,» tāda ir lielā domātāja Raiņa atziņa.
Papildinājumu Satversmē var uzskatīt arī par atbildes rīcību uz balsojumu «pret» latviešu valodas aizsardzību. Turpmāk šī panta grozījumi varēšot iegūt likumīgu spēku tikai tautas nobalsošanā. Ja šajā procesā ar aģitāciju iesaistīsies arī nākamie valsts prezidenti, iznākums var kļūt neprognozējams.
Ārlietu ministrs Valdis Birkavs Briselē mētāja dokumentu paku: cik nu gatavi esam sarunu uzsākšanai jau pirmajā kārtā par iestāšanos Eiropas Savienībā! Taču komisāri ar rietumnieciski mākslotu smaidiņu atvairās: pirmajā sarunu kārtā jūs nevaram ņemt – citi apvainosies. Kā vējš skrien, kā miets atduras.
Prezidents Guntis Ulmanis cenšas glābt situāciju, dodamies sešu dienu vizītē uz Beļģiju, Vāciju un Franciju, lai referenduma iznākums nu tiktu atalgots un garantēta strauja virzība uz Eiropas Savienību. Taču vairāk par sirsnīgiem apsveikumiem paklausīgajai Latvijai pagaidām neviens nesola. Reizēm lūpas apdedzina ne tikai karstas putras strēbēji, bet arī paši vārītāji. Krievija jau paziņojusi, ka referenduma rezultāti nemazinot krievvalodīgo problēmas Latvijā un EDSO rekomendācijas netiekot pildītas.
Aizdomīgi ilgi Centrālā vēlēšanu komisija nepaziņo 7. Saeimas vēlēšanu un referenduma rezultātus, aizbildinoties ar «dažiem sīkumiem», kuri izstiepušies triju nedēļu garumā. «Malks» neko neapgalvo, tikai šaubās: vai paziņotajam procentu un vietu sadalījumam 7. Saeimā netiek piekārtoti vēlēšanu papīri?
«Latvijas ceļa» un Tautas partijas tikšanās beigušās bez rezultātiem. Andris Šķēle nevarot izspiest skaidru atbildi no «ceļiniekiem», ar kurām partijām viņi vēlas biedroties. Savukārt «Latvijas ceļš» nevarot sagaidīt apstiprinājumu Viļa Krištopana atbalstam premjera amatā. Ekspremjers domā, ka nesaskaņu pamatā esot «ļoti augsta politiskā korupcija».
Nedēļas citātu atsūtījis «Bauskas Dzīves» lasītājs Jānis Tamļūns, piedāvādams Andra Šķēles dziļdomīgo teicienu: «Es negribētu šobrīd saukt neko vārdā, es vienkārši saku skaidri un gaiši.»
Neizprotama ir «Tēvzemei un brīvībai/LNNK» neizlēmība. Kopā ar Jauno partiju «tēvzemieši» kā piesmieti skraida pakaļ «Latvijas ceļam» un meklē izeju no strupceļa, kuru paši izvēlējušies.
Grūtas izvēles priekšā būs arī Guntis Ulmanis, premjera kandidātu nosaucot: jāizdabā Krievijai, kas neciestu «tēvzemieti» pat par ārlietu ministru, un pašmāju naudasmaisiem. Intuīcija saka: premjera kumoss tiks tam, kurš visaugstāk lec.
Tālu no politikas pašlaik ir mūsu Dailes teātra aktieru grupa ASV. «Amerikas balss» raidījumā Jānis Reinis sacīja, ka jūtoties tā, it kā būtu atgriezies desmit gadu atpakaļ un atkal nokļuvis Atmodas laika tautas vienprātībā. Modīsimies biežāk!
