Laimīgi pagāja draudo šais 13. oktobris, kad datuma un gada ciparu summa arī bija skaitlis trīspadsmit, kas gadoties tikai pa vairākiem gadsimtiem reizi.
Laimīgi pagāja draudo šais 13. oktobris, kad datuma un gada ciparu summa arī bija skaitlis trīspadsmit, kas gadoties tikai pa vairākiem gadsimtiem reizi. Atlika par to nedomāt, nepakļauties mistikai un nezaudēt dzīvošanas ritmu. Pat politiķi iespējamās neveiksmes nesaistīja ar šo datumu.
Kaut gan 9. Saeimas vēlēšanās pirmajā trijniekā ir arī “Jaunais laiks”, nākamās valdības koalīciju potenciālā premjera Aigara Kalvīša vadībā lipina tie paši politiskie (ekonomiskie) grupējumi, kurus groza oligarhi LŠŠ. Vēlēšanu naktī prožektoru gaismā iznāca visi trīs – “Jūrmalgeitas” skandālā iesaistītais un no ministra amata atstādinātais A. Šlesers, no atbildīgiem pienākumiem partijā it kā atbīdītais otrs šīs afēras “liecinieks” A. Šķēle un kriminālnoziegumos apsūdzētais A. Lembergs. Man, šīs valsts pilsonei, nav saprotams, kāpēc sarunās ar malā nobīdītajām labējām partijām piedalās A. Lembergs un I. Godmanis, kuri nepieder pie vecās koalīcijas, arī A. Šķēle atrodas tuvumā, aizkulisēs. Viņš pat ieteicis apsvērt iespēju sadarboties ar “Saskaņas centru”, kura sastāvā ir arī A. Rubika vadītā Sociālistiskā partija…
Vēlētāju piešķirtā 51 balss ir pārāk maz “troikas” koalīcijas programmas īstenošanai. Jūtamā labvēlība pret “tēvzemiešiem” ir labi aprēķināta. Viņu astoņas vietas Saeimā nodrošinātu LŠŠ stabilu vairākumu un mazāk ministru krēslu būtu jāatdod partnerim. Atšķirībā no TB/LNNK “Jaunajam laikam” neesot nekā cita, ko piedāvāt, kā vienīgi godīgums. Bet tā ir galīgi neejoša prece, un cilvēks nepieņem to, ko nesaprot.
LTV raidījumā “100 g kultūras” 8. Saeimas neatkarīgais deputāts Jānis Jurkāns jutās sāpināts, ka “tavas nācijas inteliģence vairs nesarkst” – priekšvēlēšanu nedēļās cienījami, inteliģenti cilvēki slavinājuši varu nenosarkdami. Vēlēšanu naktī Jurģis Liepnieks nesarkdams apgalvoja, ka pozitīvisma kampaņu turpināšot. Taču pēc dažām dienām viņš pameta premjera biroja vadītāja amatu, lai nodotos radošākām (kur nu vēl!) lietām. Kas zina, ko no viņa vēl sagaidīsim! Iespējams, Kalvītis ērtāk jutīsies, ja apšaubāmā darījuma realizētājs būs tālāk no valdības, jo tauta un žurnālisti neaizmirsīs to atgādināt. Moris savu padarījis, var iet – rezumē politologi.
Pagājušajā nedēļā bija arī citi pārsteigumi. No pazīstamākajiem kandidātiem 9. Saeimā nav iekļuvuši parlamenta spīkere Ingrīda Ūdre (ZZS), TB/LNNK līderis Jānis Straume, satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP), partiju apceļotājs Aleksandrs Kiršteins (ZZS). Nav veicies arī mūsu novadniekam Jānim Estam. Taču I. Ūdre ir gatava sevi piedāvāt, piemēram, kāda ministra amatam. Kas kaunu neprot, tas badu nemirst.
Nedēļu pēc vēlēšanām un vairāku treknu gadu solīšanas laikrakstā “Diena” lasām, ka ar nākamo gadu iedzīvotājiem gāzes cena varētu paaugstināties par 36 procentiem, elektrības – par sešiem, astoņiem procentiem. Pozitīvisma akcijā, protams, šis fakts galīgi neiederējās. Savukārt apjūsmoto pensiju pieaugumu par sešiem septiņiem latiem tūlīt apēdīs vispārējs dārdzības pieaugums, ko izraisīs enerģētisko resursu sadārdzinājums. Politiķus pārbauda ar varu, tautu – ar pacietību.
