Valstī turpinājās varas koncentrēšanas tendences, un šī atkal ir tā reize, kad notikumus vērts aplūkot to secībā.
Valstī turpinājās varas koncentrēšanas tendences, un šī atkal ir tā reize, kad notikumus vērts aplūkot to secībā.
Pirmdien vajadzēja notikt tiesas sēdei “Jūrmalgeitas” lietā. Pirms tās pirmoreiz kopš pašvaldību vēlēšanām aci pret aci tikās naudas devējs un ņēmējs. G. Volburgs un I. Ančāns. Abi vienojušies, ka uz apsūdzēto sola būtu jāsēž arī “politiskajiem menedžeriem” A. Šķēlem un A. Šleseram. Ančāns bija pārsteigts, ka Šlesers Valsts prezidentes un premjera acīs pēkšņi kļuvis tik balts – vēlēšanu pieticīgais iznākums nomazgājis visus netīrumus.
Tiesas sēde atkal nenotika, jo viens no apsūdzētajiem Leonīds Lasmanis nebija ieradies. Viņš gan no slimnīcas izrakstīts, taču dienu vēlāk ievietots Stradiņos. Acīmredzot pēc direktora nomaiņas šajā ārstniecības iestādē apsūdzētajam varēs nodrošināt ilgtermiņa uzturēšanos.
Pa to laiku žurnālisti saskaitījuši, cik lielas prēmijas gadumijā ministrijas izmaksājušas saviem darbiniekiem. Īpaši dāsna bijusi Izglītības un zinātnes ministrija, kaut gan tā nav minēta izcilnieku vidū.
Visinteresantākās lietas risinājušās valdības namā. Satversmes 81. panta kārtībā pieņemti grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, likumā “Par valsts noslēpumu” un Nacionālās drošības likumā. Valsts drošības iestāžu padomi no 9. janvāra vada premjers A. Kalvītis. Viņam būšot ne vien tiesības uzzināt, kas notiek šajās institūcijās, bet arī rīkoties, kad nepieciešams.
Sašutuši par steigu, kādā pieņemti labojumi, bija ne vien pavalstnieki, bet arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas steigu nosauca par ekstrēmu, kā arī noliedza Kalvīša izplatīto versiju, ka labojumi ar prezidenti saskaņoti jau 2003. gadā. Dažu politiķu viedokļi: šie grozījumi ir nelikumīgi; redzamā veidā top sekmēts tiesiskais nihilisms; valsts drošība tiek politizēta. Tas pat ierindas nepolitiķim redzams.
Atlikti grozījumi par papildu imunitāti valdībai un Saeimas deputātiem operatīvās darbības sākšanai. Kalvītis, kā parasti, par šiem iecerētajiem labojumiem likumā neko neesot zinājis, taču viņam tuvu stāvošie to neapstiprina. ASV miljardieris Hammers savulaik sacījis: “Patiesības teicējam nav nākotnes! Nākotni iespējams būvēt tikai uz meliem.”
Ceturtdien Saeima noraidīja abus tiesībsarga kandidātus – “tēvzemiešu” un deputāta Visvalža Lāča izvirzīto Rasmu Kārkliņu un Tautas partijas ieteikto Ringoldu Balodi. Trešajā balsošanas kārtā pēdējam pietrūka divu balsu. Tautpartijieši bija neizpratnē. Acīmredzot grūti samierināties ar faktu, ka koalīcijā ir arī citādi domājoši.
Vaira Vīķe-Freiberga ilgi kavēto un beigu beigās sasteigto tiesībsarga izraudzīšanu, pat neapspriežot kandidatūras, uzskata par Saeimas izgāšanos. Prezidentei atņemtās tiesības nosaukt ombuda kandidatūru viņa raksturoja ar latviešu parunu – sēž kā suns pie siena kaudzes: pats neēd, otru nelaiž.
Iespējamo kandidātu vidū pavīdējis arī baušķeniekiem pazīstamā jurista Augstākās tiesas tiesneša Valeriāna Jonikāna vārds.
Avīžu slejās atrodama ziņa, kas līdz šim tikai virmoja gaisā, ka Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš” apsver iespēju tuvināties ar “Saskaņas centru”, kuru atbalsta A. Rubika Sociālistiskā partija.
Saņemta skumja vēsts – mūžībā aizgājis viens no slavenākajiem latviešu māksliniekiem Auseklis Baušķenieks, kura senči saistīti ar mūsu pilsētu.
