Zvaigžņu tulki laikam gan ir kļūdījušies, solīdami, ka šis gads būs garlaicīgi vienmuļš.
Zvaigžņu tulki laikam gan ir kļūdījušies, solīdami, ka šis gads būs garlaicīgi vienmuļš. Dabas stihijas arvien biežāk piemeklē arī mūsu platuma grādus, un orkānam līdzīgās vētras nodara postu ar lūstošiem kokiem, pārrautiem elektrības vadiem un norautiem jumtiem. Par dabas kaprīzēm brīdina meteorologi. Cilvēku izraisītas stihijas nav iepriekš paredzamas, bet nojaušamas gan.
Kuram gan ienāca prātā, ka “Jūrmalgeitā” apsūdzētais L. Lasmanis ar visiem iespējamiem līdzekļiem izvairīsies no atbildības un tiesai nāksies piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu. Diemžēl tas notika tikai tad, kad ilgstošais sirdzējs jau gabalā un bija jāizziņo viņa starptautiska meklēšana.
Nedēļas galvenā tēma bija robežlīguma ar Krieviju sacerēšana. Kas slēpjas aiz steigas, kādā par katru cenu valdība un Valsts prezidente spiež uz līguma ātru atbalstu Saeimā? Sabiedrības spiediens bija tik stiprs, ka premjeram nācās solīt robežlīguma pamatīgu apspriešanu. Šī dokumenta pilnu tekstu neesmu lasījusi, taču zināms, ka tajā nav deklarācijas, ko robežlīgumam gribēja pievienot 2005. gadā, nav arī atsauces uz 1920. gada Latvijas un Krievijas Miera līgumu un nav pieminēts okupācijas fakts. Sabiedrībā respektējami cilvēki lēš, ka runa nav tikai par Abreni –, viņuprāt, jebkurš jauns līgums anulēs iepriekšējo, 1920. gada līgumu un arī Latvijas valsts nepārtrauktību. Līdz ar to pamatota būs Krievijas nākamā prasība – 400 tūkstošiem nepilsoņu mūsu valstī automātiski piešķirt pilsonību. Dīvaini, ka arī ārlietu ministrs A. Pabriks savu 2005. gada pārliecību mainījis par 180 grādiem. Viņš gaužas, ka neesot neviena starptautiska spēka, kas mūs atbalstītu. Tas gan ir vēstures pārbaudīts fakts, ka jebkurā konfliktsituācijā ar Krieviju mēs paliktu vieni.
Nedēļas viducī uzmanība no diskutējamā līguma pārsviedās uz ko citu. Pēkšņi par demisiju paziņoja veselības ministrs G. Bērziņš. Esot noguris, jāsakārto pašam sava veselība. Iešot prom arī no Saeimas un no politikas vispār. Kalvītis pat netēloja pārsteigumu, atklājās, ka ministrs jau pirms Jaungada savu kabinetu bija atbrīvojis. Pārsteidza premjera vienaldzība par satiksmes ministra A. Šlesera rīcību, atbrīvojot lidostas “Rīga” vadītāju starptautiski augstu vērtēto Dz. Pomeru. Tā esot gandrīz vai Šlesera personiska lieta. Lidostas darbinieki to nosaukuši par kaunpilnu rīcību un nosūtījuši protesta vēstuli ar vairākiem simtiem parakstu Valsts prezidentei un premjeram.
Protesta vēstuli valsts vadītājiem adresējuši arī cukurbiešu audzētāji. Šai nozarei Latvijā ir padarīts gals. Arī te neviens starptautisks spēks mūs neatbalstīs, bet pašiem (lasi – valdībai) laikam gan nav ne prasmes, ne drosmes un arī gribas aizstāvēt zemniecību. Ir pamats šaubīties, vai nākamā nebūs piena lopkopība. Eiropai visa kā pietiek, tāpēc mazie cinīši lielajā ES tirgū ir traucējoši.
Rīgā un citviet pieminēja 1991. gada janvāra barikādes un bojā gājušos. Tā bija agrāk nepieredzēta nevardarbīga pretošanās režīmam. Nupat izlasīju Juri Linas ar vēstures dokumentiem balstītu grāmatu “Zem Skorpiona zīmes”. Tā mani pārliecināja, ka dzīvojam divās realitātēs – redzamajā un slēptajā. Radās arī sava versija par “trešo spēku”, kas vadīja apšaudi Bastejkalnā pirms sešpadsmit gadiem.
