Reizēm ir tik daudz ko teikt, ka nevar pateikt neko, jo gluži vienkārši trūkst vārdu. Šī bija poētiska nedēļa: svētkus gaidījām, svinējām un pārdomājām.
Reizēm ir tik daudz ko teikt, ka nevar pateikt neko, jo gluži vienkārši trūkst vārdu. Šī bija poētiska nedēļa: svētkus gaidījām, svinējām un pārdomājām. Lija zvaigžņu un ordeņu lietus, bija iecietības un nesmēķētāju diena, pasakaina uguņošana un pirmie lauska spērieni.
«Malkam» izdevās ieraudzīt tikai vienu krītošu zvaigzni pazibam. Bet brīnumaināka par zvaigžņu bojā eju ir debesu spīdekļu nemainīgā kārtība – nemaldīgs orientieris Zemes cilvēkiem no zemnieka līdz zinātniekam. Vienīgi mūsu politiķi, šķiet, reti lūkojas zvaigznēs, viņu barotne ir haoss.
Latvijas proklamēšanas 80 gadu jubilejas svinībās «Malku» visjūtīgāk skāra Lūcijas Garūtas komponētā lūgšana «Tēvs mūsu» Mežotnes jauktā kora dziedājumā Līduma kultūras namā 16. novembrī. Šķita – kāds netverams spēks ceļ dvēseli augšup.
Visu paaudžu baušķenieku griba 17. novembra vakarā kupli jo kupli būt kopā lāpu gājienā un pie Brīvības pieminekļa lika secināt: ir pārkāpta robežšķirtne starp brīvprātīgi obligātām demonstrācijām latviešiem uzspiestos svētkos un sirdsaicinājumu apliecināt sevi tēvzemes mīlestībā.
Ir pamats cerēt, ka arī jaunās valdības veidotājiem kaut kas būs «aizķēries» no tiem emociju viļņiem, kas plūda pār salā stingušo valsti, un partijas paiesies cita citai pretī, un pie smagajiem egoisma zābakiem pamanīs arī smilkstošo Latviju.
Gluži atšķirīgas bija Valsts prezidenta un ministru prezidenta runas 18. novembrī. Guntis Ulmanis aizmaldījās līdz politiskai nācijai, kas vedina uz domām, ka sakāmā sacerētājs varētu būt šī vārdu salikuma autors Jānis Peters. Guntara Krasta ziedoniski filozofiskajā runā bija samanāmi nu jau piemirstie zemteksti, starp lielākajiem nelaimes nesējiem nojaušot arī mūs pašus. Viena zemīte, divi prezidenti un divi skatījumi.
Jubilejas svinību dienās pamanījām vairākus atvieglojumus iedzīvotājiem. Rīdzinieki, piemēram, sabiedriskajā transportā brauca bez maksas, «Bauskas Dzīves» svētku izlaidumu kā dāvanu saņēma ap 12 tūkstoš ģimeņu. Neskaidrs palika tikai tas, ko īsti piedāvāja pulkveža Ceplīša vēsturiskajā namā Uzvaras ielā, kur «gribētāji» pulcējās jau agrās rīta stundās. Bet noslēpumainība allaž ir saistoša.
Rādās, ka drīz žurnālisti Saeimā paliks bez maizes, jo tur partiju dialogi jau notiek ar vēstulēm: Vaira Paegle – Vilim Krištopanam, Vilis – Vairai. «Malka» bērnībā zīmītes viens otram rakstīja pirmo neskaidro jūtu skartie. Dažkārt «caur vēstulēm» lietas kārto tie, kuri cits citu neieredz ne acu galā. Kurš variants attiecināms uz politiķiem? Tak jau ne mīlestības skarto…
Vakar vēlu vakarā Vilim Krištopanam bija jāpaziņo jaunās valdības sastāvs un koalīcijas partneri. Visas zīmes rāda, ka tā būs mazākumvaldība. Tautā runā, ka Krištopans dziedāšot Ziemsvētku dziesmas, bet Jāņos līgošot – jau citi.
Nedēļas citāts (autors piemirsies): «Mūsu valstī tie, kuri domā par «Tev mūžam dzīvot, Latvija», ir minoritāte…».
