Informatīvo lauku pagājušajā nedēļā pārklāja trīs tēmas: jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera attiecības ar likumu, Lemberga «stipendiāti» un gaidāmais referendums.
Informatīvo lauku pagājušajā nedēļā pārklāja trīs tēmas: jaunievēlētā Valsts prezidenta Valda Zatlera attiecības ar likumu, Lemberga “stipendiāti” un gaidāmais referendums.
Tā saucamajā Zatlera lietā ar apbrīnojamu nekonsekvenci izcēlies Valsts ieņēmumu dienests (VID), trīs reizes mainot savu viedokli, ir vai nav ar nodokli apliekami dakterim pateicībā doti ienākumi. Pirmajā variantā – nav, otrajā – ir, trešajā – atkal nav. Nākamais prezidents saņēmis VID skaidrojumu, kas pagaidām sabiedrībai gan nav darīts zināms. Vienīgi tik daudz – nodokļu parāda Zatleram nav, un VID vēl turpina likumu pētīšanu. Valsts kontroliere Inguna Sudraba VID nespēju tikt galā ar tik elementāru lietu nosauca par absurdu. Likumā viss uzrakstīts, un neesot vajadzīgs mēnesis, lai tiktu pie skaidrības. Viņai esot žēl Zatlera kunga, jo vilcināšanās lietu sakārtošanā iespaidojot ne vien jaunievēlētā prezidenta, bet arī valsts prestižu.
Politiskie lietpratēji turpināja šķetināt V. Vīķes-Freibergas minējumus partiju korumpētības lietā. Pēc pēdējās sarunas ar premjeru A. Kalvīti, vēl būdama valsts augstākās amatpersonas statusā, viņa atkārtoti uzsvēra, ka partijas ir finansētas visnetīrākajā veidā un to skaidro izmeklēšana. Latviju gaida politiski satricinājumi – pēc tikšanās ar V. Vīķi-Freibergu netieši to atzinis arī premjers, piemetinot, ka “mums [TP] šādas problēmas nav un nevar būt”. Arī pieminētais ierindas biedrs neesot Šķēle.
Valsts prezidente ne bez rūgtuma atcerējās vēsās ardievas Saeimā pēc viņas pēdējās, visai skarbās runas. Pat piecpadsmit gadu bijis par maz, lai Saeimas deputāti, un ne tikai viņi, apgūtu politisko kultūru. Par Saeimas spīkera I. Emša izturēšanos sēdes laikā un neizpratni par kādu tur Dāmokla zobenu V. Vīķe-Freiberga izteicās ne visai glaimojoši: tagad ar interneta starpniecību esot iespēja izlīdzināt visus robus izglītībā. Pēkšņu atskārsmi raksturo teiciens – kā ar āmuru pa pieri. Dažos gadījumos – piere ir, bet āmura nav.
Jau šosestdien, 7. jūlijā, notiks referendums jeb tautas nobalsošana par grozījumu drošības iestāžu likumos atcelšanu. Valdības ministri un varas partijas ir paziņojuši, ka referendumā nepiedalīsies, jo labojumi jau esot atcelti. Politologi, citi lietpratēji atgādina valsts pārvaldītājiem un mums, vēlētājiem, ka valstī vara pieder tautai un tieši tautas akceptam ir lielāks juridisks spēks nekā Saeimai un valdībai. Tāpēc mūsu pienākums ir novērst iespēju politiķiem atkārtoti ķerties pie minēto likumu grozījumiem, līdz ar to paust savu attieksmi pret valdošās koalīcijas augstprātību un centieniem varu koncentrēt pāris partiju rokās. Arī prezidente LTV1 raidījumā “100. pants” izteicās, ka balsojums par likumu grozījumu atcelšanu daļēji būs šīs valdības un Saeimas vērtējums.
Visai bieži dzirdēta frāze – “es par politiku neinteresējos, tāpēc uz referendumu neiešu”, bet pēc laiciņa ar īpaši neizmeklētiem vārdiem metas kritizēt valdību. Varas partiju, to ierindas biedru un atbalstītāju atteikšanās ar savu balsojumu nostiprināt likumu grozījumu neatgriezeniskumu liek domāt, ka viņi gluži labi saprot, ko cilvēki īsti vēlas pateikt ar savu PAR, un ar bažām gaida referenduma iznākumu.
