Septembra ceturtajā dienā pieminējām Latvijas Valsts prezidentu Kārli Ulmani. Pagājis 130 gadu kopš viņa dzimšanas.
Septembra ceturtajā dienā pieminējām Latvijas Valsts prezidentu Kārli Ulmani. Pagājis 130 gadu kopš viņa dzimšanas. Vieni Ulmani dēvē par diktatoru, kaut arī viņa valdīšanas laikā netika izlieta ne lāse asiņu, un pārmet neizlēmību 1940. gada jūnijā, kad viņš nepretojās pārspēkam, lai saglabātu Latviju un tās iedzīvotājus. Otri ar apbrīnu atceras, ka Ulmaņlaiku piecos gados uzcelts 111 skolu, 260 kapitāli izremontētas, un studentu skaita ziņā Latvija bijusi pirmajā vietā Eiropā. Cik skolu augstu tehnoloģiju laikmetā uzbūvēts partiju cīniņu novārdzinātajā valstī 16 neatkarības gados? Tā pati viena Cesvainē buksē, jo pagasta vadība nav oranža vai zaļa.
K. Ulmaņa dzimšanas dienā Juris Dobelis aicināja Saeimas deputātus godināt šo valstsvīru pieceļoties. Atsaucības nebija, bet kauns gan – skatoties. Pēc brīža visus kājās uzrāva kolēģu gaviļnieku sumināšana pēc vasaras brīvdienām…
Situācijā, kad savējie pret savējiem, nepārsteidz “Saskaņas centra” augstākā vieta partiju reitingā augustā, atstājot aiz sevis zaļos zemniekus un Tautas partiju, bet “tēvzemiešu” atbalsts katastrofāli sarucis. Varbūt taisnība Jānim Urbanovičam (SC), ka šī Saeima neko citu kā radīt jaunus skandālus nespēj.
Jau otro nedēļu daudzinātākais politiķis bija Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis. Notikumi, kas risinājušies pirms gada, sējuši aizdomas par korupciju. Ministru kabinetā nozog tūkstošiem dolāru, kas otrā dienā pēc 9. Saeimas vēlēšanām atradušies I. Emša portfelī, ko viņš vieglprātīgi “aizmirsis” ēdamtelpā. Šis fakts piesaistījis prokuratūras uzmanību, un Saeimas spīkers bija aicināts uz pārrunām. I. Emsis mainījis nodomu atteikties no amata un nolikt deputāta mandātu un nolēmis palikt savā vietā līdz prokuratūras atzinumam. Pašam sava acīmredzot nav. No kurienes tad viņa daudzkārt pieminētā ēna un vajātas peles sindroms? Daudziem aizvainojošs šķita Emša “ciešanu” salīdzinājums ar izsūtījumu uz Sibīriju pagājušā gadsimta 40. gados.
Visu skandālu mūžīgais liecinieks Andris Šķēle bija izsaukts uz prokuratūru digitālās televīzijas afēras lietā. Miljoniem latu vērtie procesi virzās lēni, un Dāmokla zobens pamazām slīd uz leju, bet nav pārliecības, ka tas reiz kritīs, jo tik daudzu politiķu drūzmā, kas “pretendē” uz vietu ēnā, cits citu aizstāvēs ar nagiem un zobiem. To manījām Jāņa Dombura trešdienas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, kad īsti atklāts nebija neviens no pieaicinātajiem un saruna par politiķu, tiesnešu un citu ētiku tā arī neizdevās, jo pirmajā vietā ir likuma pants, kam ar ētiku maz sakara.
Krievijas Valsts Dome 5. septembrī ar vairāk nekā trim ceturtdaļām balsu ratificēja Krievijas un Latvijas robežlīgumu. To atbalstījis pat Žirinovskis, piebilstot, kam gan Krievijai bijusi vajadzīga nolaistā Pitalova līdzās pārtikušajai Latvijai… Nākamajā dienā pēc ratifikācijas “Gazprom” paziņoja, ka gāze Latvijai būs par 40 procentiem dārgāka.
Kārtējās pārvērtības ar sociālo budžetu. Tajā radies vairāku simtu miljonu latu pārpalikums, un valdība nolēmusi to atkal ieskaitīt valsts konsolidētajā budžetā. Taisnība vien būs “Jaunā laika” frakcijas vadītājam Krišjānim Kariņam, ka jau šo gadu valdība cer pabeigt ar bezdeficīta budžetu uz pensionāru rēķina. Kad “vācele” būs tukša, to atkal atdos nabagiem.
