Visas impērijas reiz krīt, un visi bastioni brūk. Tāda ir vēstures patiesība. Ja pamatos iemetušās laika un pretspēka radītas plaisas, nekas vairs nav glābjams.
Visas impērijas reiz krīt, un visi bastioni brūk. Tāda ir vēstures patiesība. Ja pamatos iemetušās laika un pretspēka radītas plaisas, nekas vairs nav glābjams.
Neizbēgamam galam tuvojas politiskais monstrs, ko dibinājuši oligarhi A. Šķēle, A. Šlesers un A. Lembergs un kuru centīgi balsta paliekas no “Latvijas ceļa” un no “tēvzemiešu” idejām atšķēlusies daļa. Mokoša pretošanās jeb agonija iestājusies pēc piecu tūkstošu piketa pie Saeimas nama lietaini vēsā 18. oktobra rītā. Par gala paātrinātāju varētu kļūt jaunais vilnis – tautas manifestācija Doma laukumā sestdien, 3. novembrī, dodot iespēju arī lauku ļaudīm – nācijas kodolam – teikt savu vārdu: ir pienācis vērtību pārskatīšanas laiks un jāsāk strādāt tautas labumam, nevis ofšoriem un jau tā piestūķētajām kabatām. Tāds ir mans secinājums pēc iepriekšējo nedēļu notikumiem.
Pārtraucis komandējumu Portugālē, Kalvītis un Co izlēma vispirms izrēķināties ar savējiem. Par monolītās partijas graušanu no tās izmeta un no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata atcēla A. Štokenbergu. Ārlietu ministra pilnvaras pats nolika A. Pabriks (TP). Abus vēl nesen TP nosauca par Valsts prezidenta kandidātiem. Premjeru stiprināja no pirmā šoka atguvusies valdošā koalīcija, un Kalvītis žurnālistu priekšā stājās gandrīz vai kā uzvarētājs. Demisijas nebūs, jo viņam kā valsts garantam jāatjauno stabilitāte, ko iedragājuši 5000 “lietussargu” pie Saeimas nama un B. Sipenieces-Gavares vēršanās pie visu vareno sirdsapziņas. Jāpieņem budžets, lai neapstātos naudas aprite un visu institūciju darbs. Bez Kalvīša valsts aizies bojā – tāds ir premjera interviju zemteksts, vēl nezinot, ka TP reitings nokritis zem pieciem procentiem.
Opozīcijas pieprasītais neuzticības balsojums valdībai Saeimas ārkārtas sēdē beidzās par labu premjeram, viņš arī pārliecinājās, ka balsošanas mašīna strādā nevainojami un budžetu apstiprinās. I. Kreituss no sociāldemokrātu gala Latvijas Radio skaidroja, cik mudžeklīgi tas uzrakstīts salīdzinājumā, piemēram, ar 1940. gada budžetu, noslēpjot patieso finansējuma pieaugumu visām ministrijām, arī Valsts prezidenta kancelejai un Saeimai. Bet pārpalikumu veidos “aizņēmums” no sociālā budžeta jeb no pensionāru naudas, kā to jau iepriekš J. Dombura raidījumā bija atklājis A. Štokenbergs.
Tikko viņš paziņoja par dalību jauna politiska spēka veidošanā, TP no savām rindām izraidīja bijušo Šķēles un Kalvīša runasvīru 9. Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas galveno organizētāju un visbeidzot smagos noziegumos apsūdzēto J. Liepnieku, norādot uz viņa un Štokenberga sadarbību TP šķelšanā.
Pēc Trešās atmodas dziesminieka un no “tēvzemieša” par valdošās kliķes ruporu kļuvušā I. Kalniņa intervijas LTV “100. pantā” bija skaidri noprotams, ka valdības maiņa nekādu demokrātiju nenesīs, jo citu koalīciju izveidot nav iespējams. Kaut cik attīrīt un pamainīt politisko spektru var vienīgi Saeimas ārkārtas vēlēšanas.
Uzjautrinošs bija raidījuma “Nekā personīga” veidotāju atklājums, ka vienošanās par Valsts prezidenta kandidatūru notikusi Rīgas Zooloģiskā dārza visklusākajā vietā. Tas devis pateicīgu vielu gan karikatūristiem, gan dažādām interpretācijām (Kalvīša mīļvārdiņš). Nav šaubu, ka šis fakts paliks vēsturei pat tad, kad beigsies tas murgs, kas uztur spriedzi sabiedrībā, kas liek jauniem cilvēkiem kravāt koferus aizbraukšanai un dzen izmisumā tos, kuri straujo inflāciju izbauda līdz kaulam.
