Pārāk daudz zaudējumu gada tumšākajā laikā.
Pārāk daudz zaudējumu gada tumšākajā laikā. Sāp pārmetumi: neaizgāju, neparunāju, neuzklausīju. Taču ir tāds paradokss: katrs zaudējums ir arī ieguvums cilvēcisko attiecību, gaistošā un mūžīgā izpratnē.
Cilvēka zaudējums ir šķirams no tā, ko var zaudēt par naudu. Diemžēl pie šīm kategorijām pieder arī gods un cieņa, ko demokrātiskajā visatļautībā brīvi un atklāti pērk un pārdod kā gaļu, naftu vai elektroenerģiju.
Pasaules Banka izplatījusi ziņu par korupcijas izvēršanos Latvijā. Korumpētākās esot – muita, ceļu policija, valdība, Saeima. Žurnālisti «Skatā no malas» lēsa, ka tā būs izskaužama tikai tad, kad tiks sakārtotas augšas. Bet vai tas notiks? Pie kukuļošanas ir pierasts kā pie dienišķās algas.
Balsis Saeimā tagad sver «ministros». Vispieticīgākā ir Sociāldemokrātu apvienība. Viņi valdošo koalīciju balsta par vienu vienīgu avansā solīto zemkopības ministru. Un tas jau kļūst par valdības stabilitātes mēru.
«Tēvzemieši» tomēr negaidīšot 23. janvāri un Domes ārkārtas sēdē izlemšot: atbalstīt sociķu ministru vai ne. Apdomas laikā viņi ir ar mieru atslogot premjeru Vili Krištopanu no liekās nastas un lauku nozares vadītāja v. i. piespēlēt savējam – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Ventam Balodim.
Nepārspēts vēstuļu rakstītājs ir mūsu valdības vadītājs. Trīssimt tūkstoš uzaicinājumu, turklāt ne jau par savu naudu, uz 7. Saeimas vēlēšanām vien ir Ginesa rekorda cienīgs fakts. Tagad premjers paziņojis, ka pirms atbildīgiem balsojumiem nosūtīšot vēstules frakcijām ar norādījumiem, kā spiežamas podziņas. Un koalīcijas frakciju vadītāji, Jurim Bojāram piebalsojot, atdziedās: «Mēs uz pastu aiziesim ik pārdien…»
Atteicies no epistolārā žanra, Vilis Krištopans uz Vīni aizbrauca pats kopā ar Valdi Birkavu. Lai veiksmes gadījumā nebūtu jādala slavas lauri, «ceļinieki» mājās atstāja premjera biedru Eiropas Savienības (ES) jautājumos Guntaru Krastu. Nodevība pret latviešu tautu valodas aizsardzībā netika atalgota: ES dalībvalstis apspriedes gala dokumentā pat nepieminēja Latviju un sarunu uzsākšanas laiku.
Kā veikls kaķis Vilis Krištopans arī pēc šī atsviediena nokrita uz kājām un lielmanīgi paziņoja: varbūt mēs iestāsimies ES bez uzaicinājuma.
Opozīcija uzskata, ka Valdis Birkavs ir izgāzis ārlietas un viņam jāatkāpjas. Solītais efekts pēc «laimīgā» referenduma iznāca ar pamatīgu defektu.
Naktī no 16. uz 17. decembri nodega Jaunsaules pamatskolas vecais korpuss, bet citā pasaules malā ASV un Lielbritānijas gaisa spēki sāka Irākas apšaudi ar raķetēm. Lielvalstis pat savas iekšējās problēmas (Klintona mīlas dēkas) kārto uz citu rēķina.
Latvijā valdošā devīze kļuvusi sportiska: «Ātrāk, augstāk, skaļāk!». Un viss notiek. Korupcijas aktualitātēm pievienojusies prostitūcijas problēma. Liepājnieki, dāsnajām meitenēm vietu meklēdami, saka: ar kājām un rokām jau esam Eiropā, tagad arī ar miesu.
Paliksim tepat ar dvēseli un miesu un kopā gaidīsim brīnumu – «Katru gad’ no jauna…»
