Jaunais gads līdzi atvedis nepadarīto. Ragavas bremzē sniega trūkums, darbus – gausā pāreja uz solīto citādu politiku.
Jaunais gads līdzi atvedis nepadarīto. Ragavas bremzē sniega trūkums, darbus – gausā pāreja uz solīto citādu politiku. Grozījumiem Kriminālprocesa likumā, saukts arī par antimafijas likumu, jau piedeguma smaka. Strīdīgākais punkts: kas atbrīvos no kriminālatbildības personas, kuras apsūdzētas noziegumos, bet piekritušas sadarboties ar izmeklētājiem, – prokuratūra vai tiesa? Grozījumu pretinieki un agrākās valdīšanas tikumu labi zinātāji to sauc par “stukaču likumu”.
Par “uzkarsētu krupi” varētu nosaukt arī Saeimā iestrēgušo iedzīvotāju ienākumu sākuma deklarācijas ieviešanu. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdis K. Leiškalns (TP) nedēļas sākumā paziņoja, ka viņš parakstīsies tikai par pašreizējiem īpašumiem bez norādes, kā tie iegūti. Esot jāveido jauna komisija, un viss jāsāk no gala. Pēc divām dienām vecās valdības stilā K. Leiškalns pašreizējo likuma grozījuma variantu atzina par labu esam. Tautā saka – nez” kāda muša iekodusi? Aktuāls ir “Lattelecom” privatizācijas jautājums. Agrāk piedāvātais modelis noraidīts. Premjers I. Godmanis valsts kapitāldaļu privatizētājam (vēl nav zināms, kurš tas būs) izvirzīs trīs stingras prasības, kas jāievēro. Viņš noraidīja aizdomas par jebkādu grupējumu interesēm. Jāpārdod tikai par valstij izdevīgu cenu, sacīja Godmanis. Cik tas maksās pakalpojumu izmantotājiem, neviens nezina.
Vislielāko satraukumu sabiedrībā izraisīja jaunā veselības ministra Ivara Eglīša (TP) fiksais rosinājums, kā tikt galā ar “pateicībām” ārstiem – tās legalizēt, iemaksājot attiecīgās slimnīcas kasē vēlamo summu ar norādi, kuram dakterim tā pienākas. Tautas balss pauda sašutumu, paredzot, ka “pateicības” pamazām kļūs obligātas. Neklusēja arī KNAB, ģenerālprokurors un nevalstiskās organizācijas. Pēc pāris dienām ministrs teica, ka viņš esot pārprasts un šī lieta esot jāatliek. Valsts prezidents V. Zatlers, cerēdams uz sava “grēka” pārvēršanu par likumu, vēlēja kolēģim ministram ar “aploksnēm” tomēr tikt galā. V. Zatlers ticies arī ar skolu direktoru grupu. Izglītības iestādes ciešot no pārliekas birokrātijas. Lai izpildītu visas norādes, tās vispirms esot jāsameklē internetā, un tad nākoties vakaros skolā palikt “pēc stundām” vai arī ņemt darbu līdzi uz mājām. Gandrīz vai kuriozs esot ieteikums vārda “skolēns” vietā lietot citu – izglītojamais vai mācēns.
Pagājusī bija janvāra barikāžu atceres nedēļa. “Pie ugunskura Vecrīgā es neiešu, mans ugunskurs ir manī pašā,” Latvijas Radio sacīja kāds Rīgas sargs, kurš 1991. gada janvārī, būdams tikai 17 gadu vecs, no pirmās līdz pēdējai barikāžu dienai stāvējis sardzē par tēvzemi.
