Pagājis ilgais gaidīšanas laiks. Viss it kā jau izrunāts, izdziedāts, izspēlēts. Kur paliek brīnums? Nesakiet, ka nekas nav noticis!
Pagājis ilgais gaidīšanas laiks. Viss it kā jau izrunāts, izdziedāts, izspēlēts. Kur paliek brīnums? Nesakiet, ka nekas nav noticis! Tu dzīvo, vari uzsmaidīt līdzcilvēkiem, spēj just un piedot. Tas jau ir brīnums.
Mācies tikt garām tam, kas tev šķiet lieks vai nepieejams. Kā to pratusi «Bauskas Dzīves» lasītāja Anda Siguldā: «..nu jau eju vienaldzīgi garām spīguļiem un degošajām elektrogaismiņām. Kādreiz baznīca bija krāšņākā un mirdzošākā vieta, šodien – viņa augstība Reklāma. Beidzot atnāks svētki, un viss apklusīs, būs miers. Varēs atpūsties no uzbāzības un jezgas.»
Vientulība nav nekas pārdabisks. «Ar manu vārdadienu nu jau iet uz galu,» raksta siguldiete. «Šogad svinību kūku (augļi želejā) ēdu vienatnē, debatēju ar sevi par tematu – KATRAM SAVS.» Arvien var atrast, ar ko parunāt. Ja nav neviena blakus, pacel acis uz augšu un uzrunā klusumu.
Diemžēl klusumu radīt ir neiespējami, kad no Persijas līča pār Irākas galvaspilsētu ugunīgo asti luncina «Tuksneša lapsa». Visi bīstamie objekti esot iznīcināti, arī daži desmiti musulmaņu. Un piektais bauslis «Tev nebūs nokaut» ir pārkāpts, turklāt kristīgās pasaules Adventes laikā. Janvārī ASV Senāts lems, vai Bagdādes bumbošana mīkstinās sodu Bilam Klintonam par vēl viena baušļa «Tev nebūs laulību pārkāpt» ignorēšanu.
Ziemassvētku vecītis vēlēja šai nedēļai emocionālu «Malku». Emociju netrūkst. Atveru avīzi un lasu: mūžībā aizgājuši talantīgā žurnāliste Genovefa Bērsone un sirsnīgais dzejnieks Laimonis Vāczemnieks. Alūksnē atkal «tusiņš» starp vietējiem un mobilā strēlnieku bataljona karavīriem. «Latvijas armija ir degradēta,» atzīst Guntis Ulmanis un pieprasa tai vairāk naudas budžetā. Bet pēc pašreizējiem tikumiem par naudu vairāk var pārdot nekā nopirkt.
Klusais, bet dziļais Anatolijs Gorbunovs atteicies nākamvasar kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Sirdsapziņa gan viņam esot tīra, bet 51 balsi Saeimā nesavākšot, jo pagātni nevarot padarīt par nebijušu. Par pagātni tiesa, bet sirdsapziņa mums, viņa līdzaudžiem, gluži tīra nav nevienam. Taču – jo augstāki kalni, jo virsotnes baltākas.
Kamēr slavenais «ceļinieks» Andrejs Panteļējevs meklē attaisnojumu, kā nonācis «kunga dūšā», no ārzemēm atgriezdamies, visu partiju nemīlulis Andris Šķēle blakus Lietuvas Valsts prezidentam Adamkum tiek nosaukts par Baltijas gada cilvēku.
No pārkarsušajām datorizētajām darba telpām, no klusajiem dzīvokļiem caur sniega mežģīnēs slīkstošajiem dārziem uz kopējām pusdienām bijušos un tagadējos avīžniekus aicināja «Bauskas Dzīves» redakcija. Arī «Malks» tur bija un, jaunos kolēģus (visjaunākais vēl ratiņos) vērodams, nedēļas citātam piemeklēja Zigmunda Skujiņa aforismu: «Ja kaut kas šajā pasaulē ir nenovēršams, tad tā ir nākotne.»
Šovakar līdz ar krēslas stundu atnāks Ziemassvētki. Lai pie visām durvīm – pilīs, pavisam necilajās mājās un būdiņās – pieklauvē prieks!
