Budžets – visu laimju un nelaimju sākums – nekad nebūšot gatavs.Tas, vēl dienasgaismu neredzējis, jau esot novecojis. Nākotnes vīzija Leiškalna vārdiem izklausās pēc pērkona dārdiem. Dombrovskis aicina valdību pārtraukt cilvēku biedēšanu un pāriet uz situācijas skaidrošanu.To, ka vismaz trīs gadus dzīvots plaši, varam saprast paši. Algas pūtās kā gaisa baloni, bankās kredītus grāba ar joni, un priecājās premjers Kalvītis, nejauzdams, ka slava novītīs.Valdība tautu gluži negrib aplaupīt, tik aicina visur un vienmēr taupīt. Bet Saeima ir domāšanā stīva un pie saviem labumiem turas spīva. Mašīnas esot stipri nolietotas – džipi, jaguāri un škodas. Pildspalvas izrakstītas, un zīmuļi nodiluši, mobilie telefoni gandrīz vai apklusuši. Un arī nervi tautas kalpiem «čupā», klausoties, ka tie cits par citu glupāks. Beidzot no Saeimas atskaitīts Boldāns, jo tiesas lēmušas, ka viņš tomēr ir sodāms. Viņa vietā nāks Janīna Kursīte, par notikušo likās izbrīnīta: vai viņa, akadēmiķe, spēšot kļūt par politiķi?Saeimā atgriežas pēdējā laikā peramais zēns, integrācijas ministrs Kastēns. Sekretariātu pārņemšot Bērnu un ģimenes lietu ministrija – arī ģimenēm svarīga esot integrācija.Žurnālisti paredzēja Slaktera ministrēšanai galu, jo budžeta iesniegšanas laikā bija devies uz citu malu. Partija, par spīti runām, likās to nemaz nepamanām, un finanšu ministrs ar jauniem spēkiem uz darbu ies kā uz svētkiem.Kamēr cits uz citu zobus griež un par nākamo budžetu spriež, kamēr streiko mediķi, raustot šauro finanšu deķīti, apņēmīgi vīri Advokātu padomē raksta amnestijas likumu, paužot par netaisnību lielu niknumu. Visus ordeņotos, noziegumos apvainotos, vajagot amnestēt, arī tādējādi valsts jubileju atzīmēt. Noziegums un apbalvojums nav savienojami, teic prezidents nepārprotami un solās neatbalstīt kārtējo «aisbergu», lai no atbildības izpestītu, piemēram, Lembergu. Likums tāds no senčiem dots – par noziegumu pienākas sods, nevis gods.Kalvītis palicis bez amata arī partijā. Nu baumo, ka iešot par vēstnieku Krievijā, jo intereses sen pie Maskavas sien, ne tikai politiskās vien. Enerģētikas jautājumos Kalvītis gandrīz vai «specs», tur noderēšot arī viņa plecs. Gāze, hokejs un elektrība – tāda ekspremjera trīsvienība.Negāciju pilni portāli un ziņu aģentūras kā īpašu sacensību tūres. Valsts doto benzīnu kāds lej savā kannā, cits slepus ķertas zivis liek pannā. Vēl kāds māju jūrmalā noformē par klēti vai miljonu ar vieglu roku mētā, jo dārgie projekti, jau topot, novecojuši un jauniem laikiem neatbilstoši. Vajag daudz spēka garīga, lai nekristu izmisumā galīgā, un saglabāt ticību tam – mirklim labākam.
