Lieldienas nedēļu pasaulē nevar raksturot ar vienu vārdu – gaiša. Tāpat kā kluso sestdienu pirms Augšāmcelšanās svētkiem.
Lieldienas nedēļu pasaulē nevar raksturot ar vienu vārdu – gaiša. Tāpat kā kluso sestdienu pirms Augšāmcelšanās svētkiem. Dienvidslāvijā ar jaunu spēku sprāga raķešu lādiņi, tūkstošiem albāņu bēgļu no Kosovas drūzmējās pie Maķedonijas robežas – bez pārtikas un mājvietas. To nez kāpēc dēvē par humāno katastrofu, kas latviski nozīmē – cilvēciska nelaime.
Par cilvēcisku nelaimi Latvijas iedzīvotāju trūcīgākai daļai no 1. aprīļa gādājis «Lattelekom», padarīdams telefonu par ik mēnesi apmaksājamu smukumlietu. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs gan atcēlis Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu, taču monopolisti ir nedomā ministram pakļauties. Neklausīt Gorbunovu esot neētiski, bet tiesiski «Lattelekomam» neko pārmest nevarot. Pēc tādiem Saeimas deputātu izteikumiem rodas jautājums: vai Gorbunovs nezina savas kompetences robežas, vai arī pārkāpj likumu?
Vēl viena cilvēciska nelaime mūs piemeklēs pavisam drīz – radio un televīzijas abonentmaksas veidā. Pirmie pāris ievākto miljonu tikšot izlietoti abonentmaksas iekasēšanas centra izveidei, bet reāli uzlabojumi radio un TV būšot manāmi ne agrāk par pieciem, desmit gadiem. Pacietība ir latviešu bezmēra īpašība.
Cilvēciska nelaime apstājusi Vili Krištopanu kopš apņemšanās nerunāt ar žurnālistiem. Vieni to sauc par viņa labāko darbu Spodrības mēnesī, citi nāk klajā ar poļu humoru: labāk turēt muti, lai tevi uzskata par muļķi, nekā runāt un izgaisināt visas šaubas par to. Trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju nenovērtē ministru bezpersonisko dzīvi un paredz, ka Krištopana valdība nenoturēsies līdz tās pilnvaru beigām. Taču pats vaininieks turpina strādāt 24 stundas diennaktī, vaigu sviedrus liedams pat otrajās Lieldienās, gatavojoties valdības hokeja un basketbola mačiem.
Tikko kā operētais finansu ministrs Ivars Godmanis lēš, ka nekavējoties jāpārskata valsts budžets, lai bez iztikas nepaliktu vecļaudis, kuru vārdā nosaukts šis gads.
Aizņemtībā ar partijiskām rūpēm Saeimā un valdībā iekļuvušie pusgadu pēc vēlēšanām atcerējās visu solījumu pirmo bausli: tev būs gādāt jaunas darba vietas! Nosvērtākais no ministriem Vladimirs Makarovs pēc valdības sēdes 6. aprīlī priecīgs paziņoja, ka laimējies atrast institūciju, kurai tas būtu jādara, proti – Ekonomikas ministriju. Ainars Šlesers, šķita, to vien bija gaidījis: programma jau esot izstrādāta, atliekot tikai radīt…
Cilvēcisko nelaimju izpratēji Latvijā ar bažām uzņēmuši Krievijas brīdinājumu: ja komunisti nāks pie varas, Dienvidslāvijas bumbošanas precedents atraisīs viņiem tieksmes pēc Baltijas valstīm. Tāpēc ar sapratni jāizvērtē mūsu valsts morālais atbalsts NATO uzbrukumiem Dienvidslāvijai un minimālā palīdzība Kosovas bēgļiem. Jo – nākotni paredzēt mums nav lemts.
Cilvēcisko nelaimju piemeklētā tauta pirmajās Lieldienās rada apskaidrību dievnamos, aizlūgdama par tiem, kuri cietuši un cieš, par tiem, kuriem vara, un tiem, kuriem tās nav. Otrajās Lieldienās notika pateicības dievkalpojumi, ieskandinot gaviļu laiku un akceptējot Zentas Mauriņas sentenci: ar varu iegūtais iet bojā, ar mīlestību – dzīvo mūžīgi.
