Var sarast ar šausmām, kas tevi neskar. Kaut kur Serbijā katru nakti bombardē militārus objektus, kaut kur Kosovā tūkstošiem cilvēku tiek izdzīti no mājām.
Var sarast ar šausmām, kas tevi neskar. Kaut kur Serbijā katru nakti bombardē militārus objektus, kaut kur Kosovā tūkstošiem cilvēku tiek izdzīti no mājām. Un neviens gaišreģis nevar pateikt, ar ko tas beigsies pārējai Eiropai, arī Baltijai.
Krievija solījusi savus «atomstobrus» pavērst pret NATO uzbrukumu atbalstītājiem. Jautājums: pret ko gan tie ir vērsti pašlaik?
Pirms nedēļas uzzinājām, ka Latvijas valdība piešķīrusi simttūkstoš dolāru humānajai palīdzībai Kosovas albāņiem. Naivi ir domāt, ka nelaimīgie cilvēki jau sildās zem Latvijā austajām segām un badu kliedē ar mūsu zemnieku ražojumiem. Palīdzības sniedzējiem būs jāiztur konkurss, bet vēl šonedēļ tas nebija pat izsludināts…
Kaut gan aprīļa tēzes jeb jaunie telekomunikāciju tarifi ir atcelti tikai teorētiski, «Latvijas ceļa» prestižam satiksmes ministra Anatolija Gorbunova novēlotā iniciatīva tomēr nākusi īstā laikā, jo premjera Viļa Krištopana popularitātei jau mīnus zīme. Partijas konferencē Jelgavā 10. aprīlī viņš gan strikti paziņoja, ka «Latvijas ceļam» jātop par populārāko partiju, piebilstot – «mēs mākam to panākt». Nebrīnīsimies, ja rotaļas ar tarifiem tā arī paliks par «mēs mākam» kārtējo apliecinājumu.
Varam nobalsot par pilsonības nulles variantu, prezidents Guntis Ulmanis var netrīcēdams pāriet pāri hokeja leduslaukumam un pagodināt kaimiņzemes sportistus, simboliski ievadot ripu spēlē. Bet arī tā vēl par maz, lai viņš bez bēdu šķērsotu Krievijas plašumus un izpildītu solījumu apciemot Sibīrijas latviešus.
Vienkāršāk ir nokļūt Latgalē, kas ievērojama ar vairāku partiju vēlētāju kopumu. Nupat premjera Viļa Krištopana Preiļu apmeklējums, ignorējot rajona Padomi, izraisījis sašutumu viņa novadniekos. Līdzenāks bijis draugu bruģētais ceļš uz kādu atpūtas vietu…
No Viļa Lielā redzējuma Latgalē tik vien uzzinājām kā Rīgas un Liepājas politiķu gaidāmās hokeja spēles prognozi, proti – rezultāts būšot neizšķirts.
Ar saviem secinājumiem par valsts ekonomisko virzību 10. aprīļa rītā Latvijas Radio klajā nāca Rundāles un Svitenes zemnieki: «Mūs spiež uz revolūciju, un mēs esam liela satricinājuma priekšvakarā.» Jo – ar zemnieku iznīcināšanas tendencēm valsts neatkarībai esot palikta bumba ar laika degli.
Premjers Vilis Krištopans aizliedzis ne vien runāt, bet pat domāt par valdības nestabilitāti, jo «tie, kuri ir pret valdību, ir pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā». Savulaik tos, kuri neticēja komunisma gaišajām tālēm, sauca par disidentiem un viņus lika cietumā.
Pieteikdams karu sociālā nodokļa nemaksātājiem, finansu ministrs Ivars Godmanis vēl nav paziņojis, ko ar viņiem īsti darīs. Atceroties ekspremjera savulaik doto solījumu īsā laikā tikt galā ar mafiju un kas no tā iznāca, arī šī apņemšanās var sabrukt kā Krištopana laikā bruģētie ceļi.
Tāda raiba, gan traģiski, gan komiski absurda bija šī nedēļa. Dzīvosim kā Vilis!
