11. martā – pašvaldību vēlēšanas. ASTRĪDA VĪTOLA Domē ievēlēta no apvienības «Pilsēta» saraksta.
11. martā – pašvaldību vēlēšanas
ASTRĪDA VĪTOLA Domē ievēlēta no apvienības «Pilsēta» saraksta. Domes Tehnisko jautājumu komitejas, Finansu komitejas locekle, Administratīvās un Kultūrvides komisijas priekšsēdētāja. Domes priekšsēdētāja vietniece tehniskajos jautājumos. Iepriekšējā sasaukuma laikā bijusi Domes izpilddirektore. Intervijā Astrīda Vītola atbild uz iedzīvotāju un «Bauskas Dzīves» uzdotajiem jautājumiem.
Atskatoties uz Domes paveikto – kas jums ir sagādājis patiesu gandarījumu?
– Lielākais gandarījums, ka mūsu pilsēta kļuvusi sakoptāka, salīdzinot, kāda tā bija deviņdesmito gadu sākumā. Man prieks par lielajiem projektiem, kas tiek realizēti pilsētā infrastruktūras sakārtošanai. Darāmā vēl daudz, bet gandarījums ir par to, ka lielākie darbi drīz būs paveikti – nākamgad tiks uzbūvēta notekūdeņu attīrīšanas stacija, atdzelžošanas stacija, būs nomainīti vairāki kanalizācijas kolektoru posmi. Protams, pilsētas dzīvei nozīmīga ir siltumtīklu rekonstrukcija. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis – saglabāt centralizēto siltumpiegādi, kādas daudz kur vairs nav. Kaut arī siltuma cenu celšanās ir neizbēgama, domāju, Bauska perspektīvā no tā tikai iegūs. Viena centrālā katlumāja ir izdevīga gan no ekonomiskā, gan darba drošības un vides aizsardzības viedokļa.
Man prieks, ka mēs esam sākuši strādāt ar jauniešiem un bērniem. Pagaidām lielākoties gan sadarbojamies ar Bauskas 1. vidusskolu dažādos projektos. Mana pārliecība ir tāda – jau no mazotnes bērniem jāieaudzina cieņa un mīlestība pret savu pilsētu. To mēs esam sākuši praktizēt nometnē «Zaļās brilles», un es ļoti vēlētos, lai mēs neesam vienīgie, kas šādas aktivitātes rīko. Uzskatu, ka tas būtu labākais veids, kā nodarbināt bērnus un jauniešus vasaras brīvdienās.
Droši vien kaut kas nav izdevies tā, kā gribētos?
– Piekrītu! Mums nav izdevies attīstīt atkritumu saimniecības sistēmu, kā tas bija iecerēts. Atkritumu izgāztuvi sakārtojām. Esam izstrādājuši vairākus projektus atkritumu saimniecības uzlabošanai, diemžēl tie pagaidām nav guvuši finansiālu atbalstu. Valsts politika ir tāda, ka neatbalsta mazos projektus, lai gan tie ir ne mazāk svarīgi. Bet mēs neesam atmetuši cerību un turpinām strādāt, lai uzlabotu atkritumu saimniecību.
Joprojām vēl ir divas smagas problēmas – ceļi un ielas, ielu apgaismojums. To uzturēšanai tiek izmantoti Valsts Autoceļu fonda iedalītie līdzekļi. Taču to daudzums ir tik neliels. Plānojot izdevumus, pilsētas pašvaldībai jālauza galva, ko darīt – labot ielas vai labāk apgaismot pilsētu naktīs. Manuprāt, viens no iemesliem, kādēļ mums radās problēmas ar ielu apgaismojumu, ir pašreizējais «Latvenergo» privatizācijas process, kas, šķiet, nesola neko labu. Gadiem nekas nav ticis ieguldīts ielu apgaismes tīklā. Mēs centīsimies to sakārtot, bet tas nav vienas dienas darbs.
Noteikti ir kāda svarīga atziņa, ko esat guvusi šajos gados?
– Nekas nenotiek uzreiz. Ir jābūt idejai, par kuru jāsapņo un jāstrādā, lai to īstenotu. Piemēram minēšu kaut vai ūdenssaimniecības uzlabošanas projektu. Es un nu jau nelaiķis Jānis Nerets šo ideju sākām attīstīt 1995. gadā. Tikai 1998. gadā nāca pirmā nauda. Ir jāiegulda ļoti liels darbs, lai sapņus īstenotu.
Kā vērtējat pašreizējo Domi kā lēmējinstitūciju?
– Dome ir lemt spējīga, tajā strādā labi speciālisti, kam ir nozīmīga darba pieredze. Ja runājam tieši par domniekiem, tad jāsaka, ka toreiz, kad startējām vēlēšanās, visiem bija viens mērķis – baušķenieku labklājība, sakārtota pilsēta un laimīgi cilvēki. Šādu mērķi izvirzījuši vairākums domnieku, un man ir prieks, ka domstarpības varam atrisināt sarunu ceļā.
Kā tas ir – būt deputātei un vienlaikus uzraudzīt daudzu lēmumu izpildi? Vai nenonākat interešu konfliktā?
– Tas netraucē, vismaz šinī pārmaiņu laikā. Bieži vien kā izpildītāja es skaidrāk redzu problēmas un to risinājumus, ar savu balsi varu ietekmēt pozitīvu lēmumu. Taisnība, lielie projekti, kuru izstrādē vai koordinēšanā iesaistos, paņem arī visu brīvo laiku. Bet es zinu – tas ir pilsētai vajadzīgs, es to varu izdarīt, tādēļ parasti iesaistos projektu izstrādāšanā un realizēšanā.
Kāds ir jūsu atalgojums par darbu Domē, ieskaitot piemaksas?
– «Uz rokas» saņemu 195 latus mēnesī. Gada beigās, tāpat kā Domes priekšsēdētājs un viņa vietniece Inta Baltgalve, saņemu piemaksu divu mēnešalgu apmērā.
Vai jums piemaksā arī par izstrādātajiem projektiem?
– Korupcijas likums man neatļauj saņemt naudu par šiem projektiem. Lai gan visā pasaulē projektu vadītājs ir viens no labāk atalgotajiem speciālistiem.
Vai esat apsvērusi iespēju mest pie malas pašvaldību darbu un sākt, piemēram, privāto uzņēmējdarbību?
– Pašlaik es daru to, kas man ļoti patīk. Darāmā ir daudz, arī ieceru pilsētas sakārtošanā. Kamēr būšu vajadzīga baušķeniekiem, es šeit strādāšu. Bet nekad nenoliedzu iespēju, ka varētu kādreiz darīt ko citu. Man ir pietiekami laba izglītība, nekad neesmu baidījusies no darba un atbildības.
Pilsētai joprojām nav skaidri formulētu attīstības plānu…
– Mums ir izstrādāts pilsētas attīstības plāns. To pašlaik papildinām un, visticamāk, decembrī nodosim apstiprināšanai Domē. Protams, ļoti trūkst teritorijas attīstības plānojuma jeb tā saucamā ģenerālplāna. Mēs gaidījām teritoriālo reformu, lai zinātu, kādas pārmaiņas skars mūsu pilsētas pašreizējās robežas. Redzot, ka reforma nenotiek tik strauji, esam iecerējuši nākamajā gadā sākt teritorijas plānojuma izstrādi. Pašlaik tiek strādāts ar ģenerālplāna tehniskajiem noteikumiem.
Ko cerat sagaidīt no nākamās Domes?
– Es vēlētos, lai domniekiem būtu vienots mērķis, lai nebūtu domstarpību, lai būtu lielāka labvēlība citam pret citu. No tā iegūs visi pilsētnieki un, protams, arī paši deputāti. Es vēlētos, lai, tāpat kā līdz šim, Domei būtu spēcīgs vadītājs. Pilsētai ir ļoti nepieciešams stratēģiski domājošs vadītājs ar savu vārdu šeit un Rīgā. Vajadzīgs tāds cilvēks, kas var ne tikai solīt, bet arī solījumus izpildīt un atbildēt par sekām.
Vai taisnība, ka esat saņēmusi Prokuratūras brīdinājumu par ziņu falsificēšanu. Ja jā, tad kādā lietā?
– Neko tamlīdzīgu neesmu saņēmusi.
Jūsu dēls pagājušajā vasarā esot piedalījies pilsētas trūcīgo bērnu nometnē, kurā bija ierobežots vietu skaits…
– Mans dēls nepiedalījās šajā nometnē. Viņš bija man līdzi tikai tonakt, kad mēs ar bērniem devāmies pārgājienā. Protams, ka es savu bērnu naktī vienu mājās neatstāšu. Mums bija pašiem savs ēdamais un telts. Tādēļ es neuzskatu, ka būtu kādam kaut ko atņēmusi.
Kā atbrīvoties no mašīnu mazgātājiem stāvlaukumā pie Pilskalna?
– Diemžēl attieksme pret šiem zēniem nav konsekventa. Mēs kopīgi ar policiju esam organizējuši reidus, dzinuši prom un sodījuši, policija stādījusi protokolus. Taču daļa cilvēku pārmet, kāpēc neļaujam bērnam jau no mazotnes iemācīties pelnīt un cīnīties par izdzīvošanu.
Mašīnu mazgāšana uz ielas ir pārkāpums arī no vides aizsardzības viedokļa.
Vai «vecā Salātu iela», kas ved uz kafejnīcu «Pauze», kādreiz tiks asfaltēta? Un piebrauktuve Pļavu 6 un Pļavu 4 mājām?
– Pļavu ielā 6 un 4 pagaidu iebrauktuve nevienos plānos nav paredzēta. Tā izbūvēta mājas celtniecības laikā kā pagaidu piebrauktuve ar šķembu segumu. Šogad ir asfaltēta jaunā piebrauktuve.
«Vecās Salātu ielas» malā tiks būvēta ūdens atdzelžošanas stacija, vismaz līdz tai nākamgad paredzēts asfalts – tas ir, apmēram trešā daļa ielas.
Miera ielā īpašnieks tualeti novada grāvī. Kāpēc nekas netiek darīts?
– Tā tas diemžēl nav tikai Miera ielā. Lielākā daļa privātmāju virtuves kanalizāciju novadījuši grāvjos, nesaskaņojot ar pašvaldības uzņēmumu «Bauskas ūdenssaimniecība». Kamēr nav ierīkots kopējais kanalizācijas kolektors, jābūt izsmeļamai bedrei. Ir sākts darbs ar projektu par tāda kolektora izbūvi, kuru varētu izmantot privāto māju masīvs, kas atrodas starp Uzvaras ielu un Mūsas upi.
P. S. Pārējās atbildes uz jautājumiem, ko iedzīvotāji uzdevuši A. Vītolai, tiks publicētas kādā no nākamajām lappusēm «Padomdevējs».
***
Šodien un rīt, 22. un 23. novembrī, jūs, lasītāji, varat zvanīt uz redakciju pa tālruni 22963 un nosaukt jautājumus Bauskas Domes priekšsēdētājam JĀNIM TEIKMANIM. Viņš Domē pārstāv vēlētāju apvienību «Pilsēta». Interviju ar pilsētas mēru varēsit lasīt trešdien, 29. novembrī.
