Igaunija tautas nobalsošanā ir pateikusi «jā» Eiropas Savienībai.
Igaunija tautas nobalsošanā ir pateikusi «jā» Eiropas Savienībai (ES).
14. septembrī notikušajā referendumā par dalību ES nobalsoja 66,9 procenti, pret – 33,1 procents. Referendumā piedalījušies 64 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, ziņo Igaunijas Nacionālā vēlēšanu komiteja.
Vēl veiksmi
Latvijas žurnālistu grupas vizīti Igaunijā ES referenduma laikā organizēja vadības grupa «Latvija Eiropā». Triju dienu programmu bija sastādījusi Latvijas vēstniecība Igaunijā – ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Edgars Skuja un sekretārs Jānis Sīlis. Abiem diplomātiem bija izdevies nodrošināt intervijas ar augstākā līmeņa politiķiem, dažādu partiju pārstāvjiem, ES piekritējiem un arī populārākajiem eiroskeptiķiem. Tāpēc Igaunijā pavadītās dienas bija blīvi piepildītas ar informāciju, kas ļāva saprast, kāds ir kaimiņvalsts iedzīvotāju noskaņojums.
Latvijas iedzīvotājiem svarīgais lēmums jāpieņem šajā sestdienā, 20. septembrī. Tāpēc vai katrs igaunis, ko «Bauskas Dzīve» sastapa Tallinā, vēlēja mums veiksmi tautas nobalsošanā.
Vēsturisks uzdevums
Jāteic, ka gan intervijās dienu pirms referenduma, gan 14. septembra pusnaktī paziņojot balsojuma rezultātus, Igaunijas pirmo personu sejas bija nesatricināmi mierīgas. «Uzskatu, ka esam tikai izpildījuši vēsturisko uzdevumu,» pauda Juhans Partss, Igaunijas premjers, 14. septembra naktī. Parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma ir astrofiziķe. Uz jautājumu, vai viņa centusies zvaigznēs izlasīt referenduma prognozi, Ene Ergma atbildēja – lai dotu igauņiem vairāk spēka, viņa laikā pirms referenduma pat pievilinājusi Zemei tuvāk Marsu. «Ceru, ka Latvijas žurnālisti to uztvers kā joku,» stundu pirms rezultātu paziņošanas sacīja zinātniece un politiķe.
Svinības nerīko
Referenduma dienas rīta pusē tiekoties ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu viņa rezidencē Kadriorgā, «Bauskas Dzīve» jautāja, vai, paziņojot referenduma rezultātus, ja tie būs pozitīvi, vakarā pilsētā paredzēta uguņošana, koncerti, svinības uz ielām. Arnolds Rītels pasmaidīja un atbildēja noliedzoši – vēl neesot, ko svinēt, un 15. septembra rīts ausīs tāds pats kā iepriekšējie. Viņš uzsvēra, ka, piekrītot dalībai Eiropas Savienībā, Igaunija gluži vienkārši atgriežas tur, kur tā bijusi līdz varmācīgajai okupācijai. Tā ir vēsturiskas patiesības atjaunošana, uzskata prezidents.
Pašu kartupeļi gardāki
Izturētība un pārliecība bija jūtama arī sarunās ar balsotājiem vēlēšanu iecirkņos. Latvijas žurnālistu grupa 14. septembra rītā bija Lasnamee Krievu licejā, kas atrodas vienā no Tallinas mikrorajoniem, kur ir ļoti daudz dzīvojamo namu. Mācību iestādē bija izveidoti trīs vēlēšanu iecirkņi, lai cilvēki varētu balsot maksimāli tuvāk savām dzīvesvietām.
Pensionāre Vaive Lauka sacīja, ka balsos par ES, jo domājot par to, kā dzīvos viņas mazbērni. Arno Vaskus, 18 gadu vecs vidusskolēns, piedalījies arī Igaunijas parlamenta vēlēšanās. Referendumā puisis balsoja par, atzīstot, ka ES būs viņa paaudzes pasaule. 27 gadus vecais valsts ierēdnis Jirgens stāstīja, ka pozitīvs balsojums ir viņa paša izvēle, nevis reklāmas ietekme. Jaunietis ir dzīvojis un strādājis ārzemēs un vēlas, lai arī Igaunijas attīstībai būtu labākas iespējas. Viņš vēlēja Latvijas iedzīvotājiem veikt pareizo izvēli, lai nekļūtu par tādu kā «aklo zarnu» Eiropas kartē.
«Protams, ka balsosim par,» sacīja Valju un Ena, vīrs un sieva, kuri steidzās nobalsot pirms došanās pie radiniekiem uz kartupeļu rakšanas talku. Eiropas tupenīši nebūs gardāki par pašu audzētiem, tā Valju.
Sava galva
Interesanta bija saruna ar 69 gadus veco Pamiru Kaščuru. Viņa ir krieviete, Igaunijas pilsone, jo dzimusi šajā valstī. Viņas tēvs nākot no Pamira kalniem, tāpēc arī meitu nosaucis vārdā, kas tulkojumā nozīmējot kaut ko šausmīgu – ‘mirusī ieleja’, stāstīja pensionāre. Viņa balsoja par Igaunijas dalību Eiropas Savienībā, jo uzskata, ka tas ir progresīvi, šāds lēmums ir nepieciešams valsts attīstībai. Uz jautājumu, vai izlemt palīdzējusi reklāma, Pamira atbildēja noraidoši, viņai esot pašai sava galva.
Pērnavas privātajā humanitārajā ģimnāzijā sastaptie jaunieši atzina, ka viņi paši vēl ir par jaunu, lai balsotu, taču neslēpa, ka vecāku balsojums bijis pozitīvs.
Tomēr vairāki šajās dienās Igaunijā sastaptie cilvēki teica, ka balsojuši pret ES. Šādu vēlmi sekmējusi reklāmas uzmācība, bailes par pārtikas un preču cenu kāpumu un neticība tām lielajām iespējām, kas pašlaik tiek solītas, Igaunijai iestājoties Eiropas Savienībā.
Intriga vieno
Interesi par referenduma iznākumu Igaunijā īpaši saasināja lēmums, ko augusta sākumā pieņēma valstī ietekmīgākās Centra partijas kongress, nobalsojot pret iestāju ES.
Partijas priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Kreicbergs ir arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētājas vietnieks. Tiekoties ar Latvijas žurnālistiem dienu pirms referenduma, viņš atzina, ka partijas kongresā pieņemtais lēmums bijis pārsteigums visiem, arī Edgars Savisārs gluži tā nebija gribējis. Taču šis iznākums saliedējis daudz Centra partijas pretinieku. Ja arī iepriekš šie cilvēki bijuši pret ES, partijas lēmums mudinājis rīkoties pretēji un balsot par.
Pēteris Kreicbergs neatklāja, vai Centra partijas kongresa lēmums bija intriga, politiska stratēģija vai arī gluži vienkārši nejaušība. Katrā ziņā Centra partijas priekšsēdētāju, Tallinas mēru Edgaru Savisāru, «Bauskas Dzīve» 14. septembra naktī preses centrā pamanīja smaidīgu.
Interese par tautas nobalsošanas gaitu Igaunijā tiešām bija liela. Par referenduma gaitu pasaulei ziņoja 242 žurnālisti, kuri bija akreditējušies Igaunijas Ārlietu ministrijā izveidotā preses centrā.
Visvairāk – 63 – bija igauņu masu informācijas līdzekļu pārstāvju, no Latvijas bija atbraukuši 56 nacionālo, reģionālo un elektronisko plašsaziņas līdzekļu žurnālisti. Vāciju pārstāvēja 15, Dāniju – 12, Krieviju – 10, Lielbritāniju – 9, Poliju – 9, Lietuvu – 6. Bija arī kolēģi no Amerikas, Francijas, Ķīnas, Japānas, Šveices, Slovākijas, Nīderlandes un vēl vairāku valstu ziņu aģentūrām.
«Tik lielam skaitam žurnālistu pirmoreiz nodrošinām darba iespējas,» atzina Andru Rūmets, preses centra darbinieks. Daudz ārzemju kolēģu no Tallinas plānojuši doties uz Rīgu, lai sekotu, kā 20. septembrī balsos Latvijā. Tad arī noskaidrosies, vai Baltijas valstis ir vienotas šī lēmuma pieņemšanā. Analītiķi to dēvē par domino efektu, jo Latvija ir pēdējā, kas balso par gaidāmo bloka paplašināšanu.
Eiroskeptiķu iebildes
Referenduma rezultāti jau bija paziņoti, kad Latvijas žurnālistiem bija iespēja tikties ar Igaunijā ievērojamākajiem eiroskeptiķiem – I. Grjazinu, I. Raigu un M. Helmu. I. Grjazins vairākkārt atkārtoja, ka nevajadzēja steigties. Igaunija varēja stāties ES pēc diviem gadiem, kad būtu panākti maksimāli labvēlīgāki noteikumi. Eiroskeptiķiem ir vairāki argumenti, kāpēc Igaunijas pievienošanās ES pašlaik uzskatāma par kļūdu, saka M. Helms. Dažas eiroskeptiķu iebildes:
Eiropas Savienība ir kļuvusi par stingri centralizētu valsti. Gluži tāpat kā agrāk visi lēmumi bija jāsaskaņo ar Maskavu, tagad tas būs jādara Briselē;
Tā dēvētajā vecajā Eiropā, īpaši Vācijā un Francijā, ir jūtama ekonomiskā lejupslīde un pagaidām neviens nezina, ko ar to iesākt. Ne jau velti Zviedrijā 14. septembrī 57 procenti nobalsoja pret pievienošanos eiro zonai, uzsver eiroskeptiķi;
Visi Eiropas centrālās bankas darījumi tiek turēti slepenībā, turklāt šis publicitātes liegums ir uz 30 gadiem;
Santehniķiem esot princips – neaiztikt cauruli, kamēr tā netek, citādi būs jāliek ielāpi daudzviet. Apmēram tāpat pašlaik esot ar Igaunijas ekonomiku.
Viss nav mērāms naudā
Pēdējā informācija no Igaunijas liecina, ka referenduma rezultātu apstiprināšana var aizkavēties dažas dienas. Igaunijas Nacionālā vēlēšanu komiteja ir saņēmusi pa faksu sūtītu protestu no Kelles Kulboka, parlamenta bijušā deputāta. Viņš apgalvo, ka 14. septembra referenduma zīmē neesot precīzi formulēti ar ES saistītie grozījumi konstitūcijā un tas esot konstitūcijas pārkāpums. Tā saskaņā ar laikrakstu «Eesti Paevaleht» ziņo LETA. Turklāt K. Kulboks apgalvojis – ja vēlēšanu komiteja noraidīs protestu, viņš šo lēmumu pārsūdzēs Augstākajā tie- sā. Protests Igaunijas vēlēšanu komitejā jāizskata triju dienu laikā.
«Runājot par Eiropas Savienību, nevajadzētu prognozēt tikai ziepju, degvielas, pārtikas cenas. Ir vispārcilvēciskas vērtības, kurām vispār nav cenas naudas izteiksmē. Tas ir dzīvesprieks, cilvēktiesības, politiska līdztiesība, izpratne un tautu savstarpēja cieņa. Dzīve ir ne tikai patēriņa, bet arī intensīvs domāšanas process.To es no sirds novēlu visām Baltijas tautām un valstīm,» atvadoties no Latvijas žurnālistiem, sacīja Lennarts Meri, Igaunijas eksprezidents. Pašlaik viss ir atkarīgs no Latvijas vēlētāju rīcības 20. septembrī.
