Pagājis gads, kopš darbu sākusi 7. Saeima. Pēc Saeimas sēdes ceturtdien, 4. novembrī, «Bauskas Dzīves» redakcijā ieradās Tautas partijas deputāti Atis Slakteris, Jānis Esta un Juris Dalbiņš.
Pagājis gads, kopš darbu sākusi 7. Saeima. Pēc Saeimas sēdes ceturtdien, 4. novembrī, «Bauskas Dzīves» redakcijā ieradās Tautas partijas deputāti Atis Slakteris, Jānis Esta un Juris Dalbiņš.
Viņi pauda viedokli par skolotāju algām un gaidāmo referendumu pensiju likuma sakarā.
Tikai Šķēles valdība paaugstina skolotāju algas
uu Tautas partijas deputātiem tika rakstītas vēstules no vairākām Bauskas rajona mācību iestādēm. Tajās pedagogi kategoriski prasa ievērot Izglītības likumā rakstīto un no 2000. gada paaugstināt pedagogu minimālo algu divu valsts noteikto minimālo algu apjomā. Ko jūs varētu viņiem atbildēt?
«Kad šis likums tika izstrādāts un pieņemts, valstī prognozēja tādu ekonomiskās situācijas attīstību, ka no 2000. gada paaugstināt pedagogu algas būtu reāli. Protams, tajā bija arī daļa populisma. Tagad ārēju un iekšēju faktoru ietekmē mūsu valstī ir milzīgas ekonomiskas grūtības.
Neviena valdība skolotāju algas nav paaugstinājusi. Tagad Šķē- les valdība tās paceļ, bet skolotāji grib streikot un prasa vēl vairāk. Tautas partija vēlēšanās solīja pedagogu algas paaugstināt trīs četru gadu laikā. Izglītības likumu nepieņēma Šķēles valdība. Tā izpilde tādā formā, kādā tas ir rakstīts, ir absolūti nereāla. Likumu varētu realizēt divu gadu laikā ar nosacījumu, ja tautsaimniecības attīstība ies uz augšu.
Ja mēs arī aizņemtos naudu, kā skolotāji to prasa, tad valstī veidosies lielāks budžeta deficīts, nekā to pieļauj jebkura starptautiskā institūcija. Tad mēs vairs nesaņemsim lētos kredītus no ārzemēm, sekos sankcijas. Tas ir ceļš uz valsts ekonomiskās situācijas sagrāvi. Pašlaik maksimums, ko var «salasīt» nākamā gada skolotāju algām, ir līdz 10 miljoniem latu,» sacīja Jānis Esta.
uu Skolotāju aktivitāšu rezultātā mēneša laikā budžeta projektā atrada četrus miljonus latu. Vai tie 50 tūkstoš pedagogu, kuri pašlaik gatavi streikot, noticēs jūsu apgalvojumiem par krīzi un solījumiem?
«Tautas partija solīja, un naudu pedagogu algām arī pieliks. Skolotājiem šis algas paaugstinājums šķitīs par mazu. Bet tas ir tik daudz, cik šajos apstākļos valsts var atļauties. Ar šo paaugstinājumu mēs jau tā pārkāpjam loģiskajam saprātam un budžeta iespējām. Negribu nevienam teikt – nestreikojiet -, jo tās ir ikviena tiesības. Bet – būs vai nebūs streiki, piketi, naudas vairāk neradīsies. Un nevar pielikt tikai tiem, kas skaļāk bļauj. Laikā, kad valstī ir ekonomiskā krīze, visiem būtu jostas jāpievelk,» skaidroja Atis Slakteris.
uu Vai deputāti saņem arī ikmēneša piemaksu kancelejas izdevumiem?
A. Slakteris: «Godīgi sakot, es nezinu.» J. Esta: «Apmēram 25 – 30 latu: papīram, rakstāmpiederumiem, pasta un prezentācijas izdevumiem.»
Referendums neuzlabos pensionāru dzīvi
uu 13. novembrī valstī tiek rīkota tautas nobalsošana par pārmaiņām pensiju likumā. Jūsu viedoklis šajā jautājumā.
«Tautas partija joprojām uzskata, ka šī jautājuma nodošana tautas nobalsošanai bija kļūda. Acīmredzot nepietiekama bijusi situācijas skaidrošana un aģitācija pret parakstu vākšanu. Kaut gan cilvēkiem ir jādod iespēja paust savu viedokli, demokrātija maksā naudu, šajā gadījumā tas ir miljons latu. Referendums tomēr ir tikai punktu vākšana opozīcijai par labu. Sociālais budžets «nobruka», jo iepriekšējā Saeimā priekšvēlēšanu laikā tika pieņemti nepamatoti, uz valsts budžeta reālu attīstību nebalstīti lēmumi,» atzina gan J. Esta, gan J. Dalbiņš un A. Slakteris.
«Ceturtdien sēdē tika pieņemti vairāki jauni labojumi likumā par pensijām. Un tie patiesībā apliecina referenduma bezjēdzību. Grozījumi paredz lēnāku pensijas vecuma paaugstināšanu, dod iespēju strādājošiem pensionāriem saņemt pensijas daļu līdz 60 latiem. Neatkarīgi no referenduma rezultāta, valstī neradīsies vairāk naudas. Neko vairāk no sociālā budžeta «izspiest» nevar. Šie labojumi tikai attālina to brīdi, kad mēs atkal reāli varēsim piepildīt sociālo budžetu un tikt ārā no bedres,» sacīja Atis Slakteris.
uu Ja referendumam vairs it kā nav pamata, kāpēc to neatcelt?
«Pamēģiniet apturēt demokrātiju! Tā jau būs tautas gribas apspiešana. Un kurš ar to samierinātos?…» tā Juris Dalbiņš.
