Bauskas apriņķī starpkaru periodā šad tad tika atklātas amatpersonu lielākas un mazākas nelikumības.
Bauskas apriņķī starpkaru periodā šad tad tika atklātas amatpersonu lielākas un mazākas nelikumības.
Piemēram, 1923. gadā Iekšlietu ministrijas revīzijā atklātas nelikumības apriņķa policijas pārvaldē. Tas beidzās ar apriņķa priekšnieka Kārļa Berķa un dažu policijas amatpersonu sodīšanu (par to rakstīts laikraksta “Bauskas Dzīve” 1999. gada 12. maija numurā).
Nepamatotas atlīdzības
1933. gada augusta sākumā vairākas nelikumības un pārkāpumi atklāti Bauskas apriņķa valdes revīzijā. Apriņķa valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kuikulīts laikrakstā “Bauskas Vēstnesis” noraidīja izvirzītās apsūdzības. Taču revīzijas komisijas sekretāra Georga Brīviņa atbildi ar paskaidrojumiem apriņķa pašvaldības izdotais laikraksts, kura redaktors bija apriņķa valdes loceklis Mārtiņš Šimiņš, atteicās publicēt. Tas pierāda, ka tā laika populārākais Bauskas apriņķa laikraksts nebija īsti demokrātisks. G. Brīviņam nekas cits neatlika, kā vien pašam izdot brošūru par revīzijā atklātiem pārkāpumiem.
Izdarot ieņēmumu un izdevumu budžeta izpildījuma pārbaudi 1932./1933. gadam, revīzijā konstatētas nepamatotas atlīdzības vairākām pašvaldības amatpersonām par darbiem, kas nemaz nav veikti. G. Brīviņš konstatēja, ka tas satur sodu likuma pantos paredzēto pārkāpumu un noziegumu pazīmes. R. Kuikulīts savos paskaidrojumos gan norādīja, ka izmaksas ar rezolūciju ir apstiprinājis iekšlietu ministrs, taču G. Brīviņš, iepazīstoties ar dokumentiem, konstatēja, ka apriņķa pašvaldība ministrijai ir sniegusi nepatiesas ziņas un rezolūcija parakstīta bez pārbaudes.
Dzīvokļa izmaksu segšana
Nākamā nelikumība bija saistīta ar to, ka apriņķa pašvaldības budžeta izdevumos bija uzrādīta maksa par apriņķa valdes priekšsēdētāja R. Kuikulīša Sarkanmuižā esošā dzīvokļa apkurināšanu un apgaismošanu. G. Brīviņš revīzijas atzinumā bija norādījis, ka apriņķa valdes priekšsēdētājs nav to amatpersonu sarakstā, kam pienākas bezmaksas dzīvojamā platība, un tādējādi budžeta izdevumos ir minēti nepamatoti tēriņi.
1929. gada balsojumā par dzīvokļa piešķiršanu un izmaksu kompensāciju sev par labu balsojis arī pats R. Kuikulīts. Turklāt apriņķa pašvaldības priekšsēdētājs patvaļīgi lietojis pašvaldības īpašumu – radio. Tas 1925. gadā pirkts par Bauskas apriņķa valdes līdzekļiem, tā lietošanas abonentmaksa arī segta no apriņķa pašvaldības līdzekļiem.
Atklāj saimnieciskas blēdības
Revīzijā atklāta arī virkne pašvaldības saimnieciskās darbības nelikumību. Piemēram, ievelkot elektrību Ziedoņa Dārzkopības skolā, bija iztērēts vairāk līdzekļu, nekā bija paredzēts budžetā – tika pārtērēti vairāk nekā 2,5 tūkstoši latu. Neizsludinot izsoles konkursu un atklāti pārkāpjot 1927. gada likumu “Par darbiem un piegādēm”, elektrības ievilkšana tika uzticēta nevis Rīgas firmai “Baerent”, bet vietējai akciju sabiedrībai “Savienotās Dzirnavas”, kas bija piedāvājusi dārgāko izmaksu summu. R. Kuikulīts paskaidroja, ka tas darīts tādēļ, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus un darbaspēku.
Bauskas apriņķa pašvaldībai piederošā Sarkanmuižas saimniecībā konstatēts gandrīz četru tūkstošu latu deficīts, ko radīja vairākas saimnieciskās mahinācijas.
Kronis visam bija revīzijā konstatētais, ka apriņķa valde pārvērtusi pašvaldības kasi par bezprocentu aizdevumu kasi, jo vairākas pašvaldības amatpersonas, t. sk. pats priekšsēdētājs R. Kuikulīts, grāmatvedis Jānis Doniņš un minētais M. Šimiņš, kasei vēl kopš 1925. gada bija parādā ievērojamu summu. G. Brīviņš savā atzinumā ironiski piebilda – ja kāds lauksaimnieks laikus neatmaksā kredītu, viņam uzliek soda procentus. Taču Bauskas apriņķa valdes amatpersonas ilgus gadus ir parādā pašvaldībai lielu naudu, ko nesteidz atdot, jo bezprocentu aizdevums jau nerada tādu nepieciešamību. Arī šajā faktā G. Brīviņš saskatīja sodu likuma pantos paredzēto pārkāpumu un noziegumu pazīmes par dienesta amata izmantošanu mantkārīgos nolūkos.
Amatus tomēr saglabā
Publicēdams revīzijas atzinumu un paskaidrojumus, G. Brīviņš izpelnījās apriņķa valdes priekšsēdētāja R. Kuikulīša dusmas. Viņš taisnojās ar laikraksta “Bauskas Vēstnesis” starpniecību, teikdams, ka no visiem revīzijas komisijas dalībniekiem tikai G. Brīviņam bijis šāds viedoklis, un apvainodams viņu valdes priekšsēdētāja amata tīkošanā, taču nekādus citus sakarīgus rīcības attaisnojumus tā arī nespēja dot.
Kad G. Brīviņš aicināja savu oponentu risināt konfliktu Goda tiesā, R. Kuikulīts no piedalīšanās tiesā atteicās. Diemžēl nav izdevies noskaidrot, kā šī lieta beidzās, taču zināms, ka apriņķa pašvaldības amatpersonas savus amatus saglabāja. Iespējams, nostrādāja politiskā aizbildniecība, jo apriņķa valdes amatpersonas bija Zemnieku savienības biedri, kas tolaik bija valdošā partija.
