Sestdien debesīs iemirdzējās varavīksne – tik spoža kā vasarā. Svētdienas naktī nogranda pērkons, bet nākamajā rītā redzēju vētrā nolūstam lielu, skaistu koku.
Sestdien debesīs iemirdzējās varavīksne – tik spoža kā vasarā. Svētdienas naktī nogranda pērkons, bet nākamajā rītā redzēju vētrā nolūstam lielu, skaistu koku. Laikam jau šoziem neviens nešaubās, ka klimata globālās pārmaiņas ir tieši skārušas arī Latviju. Nopietni pasaules dabaszinātnieki izvairās no optimistiskām nākotnes prognozēm un uzskata, ka globālā sasilšana pieņemsies spēkā arvien lielākā ātrumā, tāpēc nav atlicis daudz laika, lai rīkotos.
Siltumnīcas efektu galvenokārt izraisa pieaugošais dažādu gāzu apjoms atmosfērā un nežēlīga mežu izciršana. Ekosistēmas atjaunošanā koku audzēm ir milzīga, vēl īsti nenovērtēta nozīme. Meži ir Zemes pašatvēsināšanās mehānisms, norāda pazīstams angļu zinātnieks Džeimss Lavloks. Patiesībā kokiem – īpaši pilsētā augošiem – mēs joprojām piešķiram vienīgi estētisku funkciju, pat neiedomājoties par labvēlīgo ietekmi uz vidi. Kāpēc cilvēkiem ļoti patīk, piemēram, staigāt pa Siguldu vai Jūrmalas pilsētu? Gluži vienkārši tur ir vieglāk elpot.
Bauskā šajā ziņā nav veicies gan tāpēc, ka pilsētu šķērso ļoti noslogota automaģistrāle, gan arī tādēļ, ka trūkst zināšanu un izpratnes par zaļās zonas veidošanu un saglabāšanu. Šim tematam uzmanību pievērsa mans paziņa, kuru jau tagad uztrauc pavasarī gaidāmā koku apzāģēšana pilsētā. “Šo procedūru gadiem ilgi mūsu pilsētā veic barbariski. Nošņāpj liepiņām stumbru līdz vidum un atstāj kokus kā rēgus. Atvases tie sāk dzīt tikai nākamajā sezonā. Arī zari tiek apzāģēti pilnīgi aplami, bieži vien deformējot koku līdz nepazīšanai. Patiesībā tā ir smalka māksla. Pareizi koptam kokam būtu jāizskatās kā sievietei, kura, prasmīgi lietojot kosmētiku, panāk absolūtu dabiskuma efektu,” spriež mans paziņa.
Novērojums it nemaz nav pārspīlēts. Katru pavasari “Bauskas Dzīve” saņem līdzīga satura informāciju no cilvēkiem, kuri Bauskas kokus neuzskata par malkas pagalēm, bet par ekoloģisku un estētisku vērtību. Ja reiz speciālists, kas ir atbildīgs par apzaļumošanu, norīko brigādi pilsētas apstādījumu kopšanai, procesu droši vien vajadzētu arī kontrolēt, nevis paļauties uz gadījuma strādnieku gaumi. Gluži vienkārši ir žēl noraudzīties, ka ik gadu Bauskā daudzi koki aiziet bojā nevis stihijas, bet paviršas un vienaldzīgas attieksmes dēļ.