Sveiciens no Briseles! Saules te mazāk nekā Latvijā, toties žurnālistu diskusijas Eiropas Savienības Reģionu komitejas rīkotajā Vasaras universitātē ir karstas.
Sveiciens no Briseles! Saules te mazāk nekā Latvijā, toties žurnālistu diskusijas Eiropas Savienības Reģionu komitejas rīkotajā Vasaras universitātē ir karstas. Šis ES ir starpkultūru dialoga gads, un vecās Eiropas valstu iedzīvotāji arvien biežāk uzdod sev jautājumu: “Kas es esmu?”
Berlīne ir trešā lielākā turku pilsēta pasaulē pēc Stambulas un Ankaras. To nevar neņemt vērā, intervijā laikrakstam “Diena” maijā atklāja orķestra “Berlīnes simfoniķi” direktore Pamela Rozenberga. Cittautu cilvēku, kultūras, tradīciju, valodu ienākšana Eiropas Savienības valstīs pēdējos gados ir bijusi tik intensīva, ka vāciešiem, frančiem, britiem, īriem un citiem nākas aizdomāties, kā saglabāt identitāti.
Kā nepazust jūklī pie Bābeles torņa? Par to PSRS okupācijas 50 gadus nācās rūpēties Lietuvas, Latvijas, Igaunijas iedzīvotājiem. Šī mūsu izdzīvošanas pieredze ir vērā ņemama. Esmu priecīga šeit teikt, ka šajā vasarā Latvija gatavojas lielajiem Dziesmu un deju svētkiem, kas ir brīnums savā nacionālajā spēkā.
Taču, ja ieceļotāju pirmā paaudze iebrauca gatava darīt melno darbu, tad tikai tāpēc, lai skolotu savus bērnus, novēlot viņiem labāku dzīvi. Nesen par to runājos ar zviedriem. Skandināvijas valstīs dakteru, augstskolu profesoru, biznesa ļaužu, zinātnieku vidū ir ne mazums tādu, kuru etnisko izcelsmi nodod vien dienvidnieciskais izskats. Arī viņiem ir svarīgi sev un bērniem formulēt, kas ir dzimtene, vai un kā turēties pie savām saknēm, jo, tās zaudējot, vārguļo gan koks, gan cilvēks.
