Vērtējot pēc piedāvājuma veikalos un tirgos, šķiet, ka starp tradicionāli latviskām ogām sērdienītes lomā iekļuvusi ērkšķoga, dažādos apvidos saukta arī par stiķeni vai krizdoli. Taču tā ir ļoti vērtīga oga.
Ērkšķogām ir augsta uzturvērtība – to sastāvā ir šķiedrvielas (jo biezāka miza un vairāk sēkliņu, jo vairāk šķiedrvielu), B grupas, C un E vitamīni, kā arī folijskābe, karotīns, vara sāļi, kālijs, fosfors, dzelzs, mangāns, cinks un citas minerālvielas. Stiķenes satur arī vērtīgos antioksidantus, kas palīdz cīņā pret vēzi, novecošanu, iekaisumu un neiroloģiskām problēmām. Šo ogu sulu iesaka lietot aknu un zarnu slimību ārstēšanai, bet ērkšķogu lapu tēja palīdz novērst menstruālā cikla traucējumus.
Pirms ogas ir pilnīgi nogatavojušās un vēl cietas, tas ir izcils pektīna avots un palīdz attīrīt, atjaunot organismu, kā arī sekmē vielmaiņas procesus. Tādējādi tās ieteicamas pret aptaukošanos.
Augstā uzturvērtība gan nenozīmē, ka ogas var ēst bez mēra. Jāatceras, ka tajās ir arī fruktoze, kas lielos apjomos var kaitēt organismam. Turklāt, ja ogas vēl nav nogatavojušās vai tiek apēstas daudz par daudz, noslogojam gremošanas sistēmu un var rasties problēmas ar vēdera izeju.
Ērkšķogas var izmantot arī skaistumkopšanā – saspiestu ogu putriņa, uzklāta uz sejas, lieliski pabaros ādu.
Ievārījumos šīs ogas labi «draudzējas» ar banāniem, apelsīniem, citroniem un āboliem.
