Kopš 22. novembra Nacionālajā teātrī Jura Lisnera vai Jura Hirša iemiesojumā mīt savdabis Zigmunds.
Kopš 22. novembra Nacionālajā teātrī Jura Lisnera vai Jura Hirša iemiesojumā mīt savdabis Zigmunds. Viņš ir Paula Putniņa lugas “Pusdūša” galvenais varonis.
Dodoties uz pirmizrādi, manī nedaudz valdīja mulsums, cik saistošs būs darbs, kurš sarakstīts pirms 25 gadiem. Arī autora piedāvātā problēma – kā var veidoties divu cilvēku attiecības, izmantojot iepazīšanās sludinājumus, – mūsdienās vairs nešķiet nekas īpašs.
Atbrīvoties no čaulas
Izrādās, autors spējis daiļdarbā ietvert tādus varoņu raksturus, kurus ar interesi var skatīt arī mūsdienās. Tie ir lugas galvenie varoņi: Zigmunds jeb visu sauktais Mundis un viņa “elektronu mašīnas” izskaitļotā līgava Spodra. Spēja patstāvīgi rīkoties, pieņemt lēmumus, izlobīties no sava ego čaulas un domāt arī par citiem – īpašības, kuru trūkst Mundim. Taču tam klāt nāk mammas milzu gādība, kā savulaik bija moderni teikt, – mātes aklā mīlestība. Bez mammas ziņas Mundis nedrīkst un arī nesper ne soli.
Spodra – 32 gadus sasniegusi un joprojām bez savas ģimenes – arī raksturā iezīmē tipiskas vecmeitas vaibstus. Tie jo spilgti izceļas uz māsu un brāļa fona, kuri dažbrīd tik amizanti pārņemti ar savas ģimenes rūpēm.
Iepazīšanās pēc sludinājuma
Ir 1980. gads, laikraksta “Rīgas Balss” reklāmas pielikumā ieviesta jauna nodaļa “Iepazīšanās”. Tā izraisa lasītāju nebijušu interesi, “Rīgas Balss” numuri, kuros ir šis pielikums, kioskos tiek izpirkti pāris stundās. Padomju cilvēki kāri steidz izmantot jauno iepazīšanās veidu. Tas atklāj arī kādu agrāk mazapjaustu nian si – cik daudz sabiedrībā ir vientuļu cilvēku, cik grūti atrast tīkamu un piemērotu otro pusīti.
Nacionālā teātra izrādes programmiņā ievietotas dažas lappuses no tā laika iepazīšanās sludinājumiem. Šis sīkums palīdz daļai skatītāju atcerēties padomju laiku vairāk nekā 20 gadu senu gaisotni. Vairākos izrādes elementos tas jaušams jo spilgti – īpaši muzikālajā noformējumā, aktieru kostīmos. Spodras (pirmizrādē viņas lomā bija Daiga Gaismiņa) kostīms, Munda uzvalks un portfelis, mammas (Svetlana Bless, dublē Lolita Cauka) apģērbi – šie visi atribūti šķiet kā tikko no mūsu mammu un tētu skapjiem izņemti. Sirsnīgi nostalģisks ir aktieru ansambļa vizuālais tēls, arī viņu izteiksmes un domāšanas stils.
Varbūt jaunākiem skatītājiem daudzas nianses šķitīs nesaprotamas, taču četrdesmitgadnieku paaudzei smiekli šajā izrādē mīsies ar mīļām atmiņām par skaisto jaunības laiku.
Smiekli un atmiņas
Režisors Juris Rijnieks iestudējumu veidojis kā komēdiju, šī žanra atklāsmi īstenojot ar spilgtu aktieru tēlojumu. Jurim Lisneram un Daigai Gaismiņai vairumā epizožu tas izdodas teju vai perfekti. Tāpēc jo interesanti būtu redzēt, kā savus varoņus atveido otrā sastāva aktieri Juris Hiršs un Zane Jančevska.
Laikmetam raksturīgās komiskās iezīmes saskatāmas Svetlanas Bless mammas tēlā. Arī te Lolitas Caukas spēle varētu būt citādāka. Šķiet, ar būtiskiem, savai varonei uzticētajiem uzdevumiem īsti galā netiek Nikoletas lomas atveidotāja, jaunā aktrise Juta Vanaga. Pārāk daudz uzspēlētas ārišķības. Pagaidām vēl neprasme “paņemt” skatītāju ar savu lomu piemīt Spodras brāļa Laura atveidotājam Aigaram Apinim.
Tomēr lielākoties divarpus stundās teātrī valda jauks, nostalģiski humoristisks noskaņojums. “Neaizvelk” gan šī Paula Putniņa luga līdz viņa komēdiju daiļrades virsotnei “Ar būdu uz baznīcu”. Taču brīžiem kas līdzīgs iezīmējas. Tas, jau mājup braucot, skatītājos raisa atziņas – bija gana labi pavadīts vakars.
