Kādai «Bauskas Dzīves» lasītājai uztraukumu radījusi sāls lietošana uzturā: «Gatavojot ēdienus, pamanīju, ka katla dibenā paliek smilšu lieluma caurspīdīgi bezkrāsaini kristāli. Tie ir cieti un ar asām malām. Ir aizdomas, ka tie radās no sāls, un es veicu pārbaudi, izšķīdinot tējkaroti sāls ūdens glāzē. Glāzes dibenā palika diezgan daudz šādu kristālu, kuri neizšķīda, lai gan es kārtīgi tos izmaisīju. Es zinu, ka ūdens uzņem tikai noteiktu sāls daudzumu, bet vienai tējkarotei uz glāzi bija jāizšķīst.
Turklāt salīdzinājumam izdarīju to pašu ar Zviedrijā iegādātu sāli, bet tur aina pavisam citādāka – viss izšķīda, neatstājot nevienu kripatiņu.
Sāku pētīt iepakojumu, un tur rakstīts, ka NaCl min. 97%, un nekas par to, kas ir tie pārējie 3%. Diemžēl es neatceros, kur tieši es šo sāli nopirku, visdrīzāk, «Maximā». Uz tumši zilā 1 kg iepakojuma ir rakstīts «Druska», «Rupjais galda sāls», «Ražotājs «Kopalnia Soli Klodawa», Polija». Gribētu zināt, kas tie par kristāliem, kas līdzinās maltam stiklam? No stikla tos atšķir regulāra un pareiza paralelograma forma, bet tiem tik un tā ir asas malas un stūri (atšķirībā no smiltīm). Kā tie ietekmē veselību, un vai tie izvadās no organisma?»
Šo vēstuli komentē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Viņa skaidro, ka tirdzniecībā atrodas sāls, kas ir derīgs uzturam un ir nekaitīgs iedzīvotāju veselībai. PVD speciāliste apstiprina, ka rupjais sāls var saturēt arī citus minerālus, bet tie visi tiek izvadīti no cilvēka organisma. «Rupjais sāls ir dabiska balti pelēka kristāliska viela bez smaržas, tas šķīst ar nosēdumiem, kurus veido nešķīstošās daļas. Nešķīstošo daļu pieļaujamais maksimālais daudzums galaproduktā ir 0,1 – 0,4%. Latvijā drīkst izplatīt gan jodētu, gan nejodētu pārtikas sāli. Pārtikas sāls nedrīkst saturēt sāls sastāvam neatbilstīgas organiskas vai neorganiskas vielas un piemaisījumus (piemēram, kukaiņus, kukaiņu atliekas, smilšu graudiņus, akmeņus un koksni vai iepakojuma materiāla daļas, metāliskas un plastikāta daļiņas),» skaidro T. Marčenkova.
