Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji – valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis un Pašvaldību reformu departamenta direktora vietniece Veronika Jurča – pagājušajā nedēļā tikās ar vairāku Latgales pašvaldību vadītājiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvji – valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis un Pašvaldību reformu departamenta direktora vietniece Veronika Jurča – pagājušajā nedēļā tikās ar vairāku Latgales pašvaldību vadītājiem. Viņi pārrunāja novadu veidošanu un atbildēja uz jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu. Tā informē RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Buholcs.
Liela interese
Rezumējot konsultācijas, A. Pīlēģis atzinis, ka Daugavpils rajona vietējo varu vadītāju interese par novadu veidošanu ir liela. Vajadzējis atbildēt uz daudziem jautājumiem, arī par apvienošanās projektu izstrādi, izmantojamo metodiku.
Apvienošanās projektu izstrādei valsts piešķir mērķdotāciju – četrus tūkstošus latu. Iecerē jāiekļauj redzējums par veidojamā novada pašvaldības attīstību, priekšlikumi par optimālu pakalpojumu sniegšanas veidu, kā arī jaunā pārvaldes struktūra, proti, kur atradīsies pakalpojumu sniegšanas centri, kā darbosies sociālā aprūpe, izglītības sistēma, kur atradīsies vietējās varas administratīvais centrs.
Viena no prasībām, lai apvienošanās projekts tiktu akceptēts, – jāsarīko sabiedriskā apspriešana par iespējamo novada izveidi. Tādējādi pašvaldību vadītājiem tiek dota iespēja iedzīvotājiem izstāstīt novadu veidošanas būtību, kā arī kliedēt bažas, ka pēc novadu izveides būs apgrūtināta vietvaru sniegto pakalpojumu saņemšana, raksta J. Buholcs.
RAPLM sagatavotais administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, kas valdībā pieņemts šī gada 22. jūnijā, paredz līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 167 novadus. Līdz 2009. gada 31. janvārim vietējo varu apvienošanās novados ir brīvprātīga, turklāt, apvienojoties atbilstīgi iecerei, novads par katru iekļauto pašvaldību no valsts saņem mērķdotāciju – simt tūkstoš latu infrastruktūras attīstīšanai. Savukārt, ja apvienošanās pilnībā neatbilst projektā norādītajai, tad par katru vietvaru novads saņem 50 tūkstoš latu. 2009. gada pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā tiks rīkotas atbilstīgi valdības pieņemtai novadu kartei.
RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītājs J. Buholcs atgādina, ka, sagatavojot novadu karti, ministrija ir noskaidrojusi pašvaldību viedokli par novadu veidošanu. Projekta izstrādes laikā augstas ministrijas amatpersonas apmeklēja visus Latvijas rajonus un tikās ar vietējo varu vadītājiem, apspriežot novadu veidošanas perspektīvas. Tika izveidota arī konsultatīvā darba grupa, kurā darbojas pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Pilsētu savienības, Pagastu apvienības, Novadu apvienības un RAPLM, kuras uzdevums bija izvērtēt pašvaldību priekšlikumus un sagatavoto novadu kartes ieceri.
Nav garantiju
Codes pagasta iedzīvotāja Ināra Liberte nebaidās, ka dzimtais pagasts apvienosies novadā. “Pensionāram sliktāka dzīve vairs nevar būt. Es ceru, ka tā kļūs labāka,” tā codiete.
Turpretim Bārbeles pagasta Gaismas iedzīvotājam Ainim Milniņam nepatīk iespējamā apvienošanās: “Pašlaik mums ir savs pagasta centriņš. Ja notiks apvienošanās novadā, tas būs tālāk no bārbeliešiem. Taču satiksme uz Vecumniekiem ir slikta. Autobuss uz Rīgu caur Vecumniekiem kursē agri no rīta un atgriežas pēcpusdienā. Turklāt ne jau visiem ļaudīm, īpaši veciem, ir transports, ar ko tikt uz novada nākamo centru.”
Pašlaik Bārbeles pagasta padome vienu reizi nedēļā nodrošina bezmaksas transportu uz Bausku. A. Milniņš satraucas, vai šis pakalpojums tiks saglabāts. Ja bārbeliešiem sadzīves apstākļi uzlabotos pēc apvienošanās novadā, tad varētu apvienoties, teic pensionārs. Taču viņam un dažiem citiem iedzīvotājiem neesot ticības, ka tā būs, jo politiķu solītajam nav garantiju.
