Labāk un efektīvāk ir slimību laikus novērst nekā vēlāk to ārstēt, atgādina Sabiedrības veselības aģentūra.
Labāk un efektīvāk ir slimību laikus novērst nekā vēlāk to ārstēt, atgādina Sabiedrības veselības aģentūra. Tādēļ liela nozīme ir bērnu imunizācijai jeb profilaktiskai potēšanai pret bīstamām infekcijas slimībām.
Vīrusi gaisā
Tiem, arī mediķiem, kuri pauž uzskatu, ka bērnus nevajag vakcinēt, jāatgādina – ja Latvijā netiktu veikta vakcinācija pret bīstamām infekcijas slimībām, katru gadu ar tām saslimtu 30 tūkstoš cilvēku. 2004. gadā sasirgušo bija mazāk par 200.
Šo sērgu izraisītāji turpina cirkulēt dabā. Infekcijas slimībām ir spēja viegli izplatīties cilvēku vidū. Pat ieelpotais gaiss var saturēt slimību izraisošas baktērijas un vīrusus. Jaundzimušos sargā no mātes iegūtas antivielas. Tomēr šī imunitāte ilgst tikai līdz gada vecumam.
Ja mazulis nav vakcinēts, organisms ir pārāk vājš, lai pretotos. Imunizējot bērnus, mēs pasargājam arī pārējo sabiedrību no smagām slimībām. Šādi tiek pārrauta infekcijas izplatīšanās ķēde. Pagaidām pasaulē nav konstatēts neviens par vakcināciju efektīvāks līdzeklis, kas pasargātu no infekcijas slimībām lielu cilvēku skaitu.
Latvijā zīdaiņu vakcinācijai izmanto vismodernākās kombinētās vakcīnas, kuras nesatur tiomersālu. Šāda pote ar vienu vakcinācijas reizi ļauj sasniegt rezultātu, ko iepriekš panāca ar trim reizēm.
Stiprina un aizsargā
Bērna imūnsistēmu stiprina un saslimšanas risku mazina pareizs, pilnvērtīgs ēšanas un atpūtas režīms, regulāras fiziskas nodarbības, norūdīšanās, higiēna un agrīna vakcinācija.
2001. gadā izstrādātais Imunizācijas kalendārs paredz bērnu plānveida bezmaksas vakcināciju pret desmit dažādām infekcijām. Tās ir B hepatīts, tuberkuloze, difterija, stinguma krampji, garais klepus, infekciozais plaušu karsonis, poliomielīts, masalas, masaliņas un cūciņas.
Nekad nav par vēlu turpināt iesāktu vakcināciju, pat tad, ja pēc pēdējās devas ievadīšanas pagājis ilgs laiks.
Reizi mūžā
Vakcinācija balstās uz vienkāršu principu. Ar konkrētu infekcijas slimību cilvēks parasti slimo vienu reizi mūžā un pēc tam kļūst neuzņēmīgs imunitātes veidošanās dēļ. Organisms pēc vakcinācijas tāpat kā slimības laikā tiek pakļauts slimību izraisošas baktērijas vai vīrusa iedarbībai, bet vakcīnas sastāvā šie slimību izraisītāji ir novājināti vai pārveidoti.
Imunitāte (organisma aizsardzība) rodas tādējādi, ka imūnās sistēmas šūnas pret slimību izraisītājiem 7 – 21 dienā izveido antivielas (pretvielas). Informācija par organismā nokļuvušiem slimību izraisītājiem iegulst t. s. atmiņas šūnās. Ar vakcīnu ievadot šos slimības izraisītājus organismā atkārtoti, pateicoties organisma atmiņas šūnām, ātri veidojas antivielas.
Potēšanos var atlikt, ja bērnam ir nopietna akūta slimība ar paaugstinātu temperatūru. Vakcīnu ievadīšana aizliegta, ja konstatēti smagi imūnās sistēmas traucējumi. Ja pēc iepriekšējās vakcīnas devas ievadīšanas bijušas komplikācijas, par turpināšanu potēties izlemj primārās veselības aprūpes ārsts.
Sagatavots pēc Sabiedrības veselības aģentūras materiāliem.
***
fakti
– Lielbritānijā 70. gados pārtrauca cilvēkus imunizēt pret garo klepu. Dažos gados ar šo kaiti saslima ap 100 tūkstoš cilvēku un 36 no garā klepus nomira. Līdzīgi fakti bija arī Japānā.
– No 1992. gada septembra līdz 1993. gada februārim Nīderlandē ar poliomielītu sasirga 71 iedzīvotājs, divi nomira. Tie visi bija kādas reliģiskās kustības piekritēji, kuri vakcināciju noliedza.
– Latvijā pret difteriju var vakcinēties bez maksas, bet kopš 1993. gada ar šo slimību ir nomiruši 104 cilvēki. Augstākā mirstība no difterijas ir vienu līdz sešus gadus veciem bērniem un 40 – 49 gadus veciem cilvēkiem. 2005. gadā ar difteriju nomiruši divi bērni.
Sabiedrības veselības aģentūras dati
