Kopš 2004. gada februāra divas reizes pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ir informēti par nevalstisko sektoru.
Kopš 2004. gada februāra divas reizes pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri ir informēti par nevalstisko sektoru. Tā liecina pagājušā gada nogalē veiktais socioloģiskais pētījums.
2004. gadā īstenotais nevalstisko organizāciju (NVO) popularizēšanas projekts sākās ar iedzīvotāju aptauju. Tā parādīja, ka tikai 38 procentiem respondentu ir priekšstats par NVO un to darbību. Līdz ziemai informēto iedzīvotāju skaits pieaudzis divas reizes, sasniedzot 77 procentus. NVO jēdziena atpazīstamība palielinājusies visās sociālajās grupās. Tādu informāciju “Bauskas Dzīvei” sniedz Brigita Ķirule-Vīksne, NVO popularizēšanas projekta mediju speciāliste.
Par vārda brīvību un NVO tiesībām
“Aptaujas uzrāda ļoti pozitīvu tendenci – ievērojami pieauguši cilvēku personiskie kontakti ar NVO. Proti, gandrīz dubultojies to cilvēku īpatsvars aptaujāto vidū, kuri lūguši no NVO palīdzību vai informāciju, ziedojuši līdzekļus organizācijām vai piedalījušies NVO rīkotos pasākumos,” secina politoloģe Nellija Ločmele. “Šādas pozitīvas pārmaiņas noteikti izraisījuši dažādi faktori, arī pašu NVO aktīvāka darbība. Manuprāt, nozīmīga ietekme bija arī aizvadītās vasaras plašajām debatēm par pilsoniskās sabiedrības lomu mūsdienu demokrātijā, kas izraisījās pēc plašu publicitāti guvušajām NVO protesta akcijām sakarā ar Eiropas Komisijas komisāra kandidāta izvirzīšanu,” skaidro N. Ločmele.
Kā atceramies, šīs “Delnas” aktivitātes gan izpelnījās asu Valsts prezidentes kritiku. tomēr svarīgākais, ka tās sāka domu apmaiņu par vārda brīvību un NVO tiesībām. Tās galu galā veicināja arī komisāra kandidātes Ingrīdas Ūdres nomaiņu.
Vislabāk zina “Delnu” un Pasaules Dabas fondu
Nevalstisko organizāciju aktivitātes pieaugums liecina, ka iedzīvotāji nav vienaldzīgi pret valsti, kurā dzīvojam. Tas ir ceļš uz pilsonisko sabiedrību, ko mēs tik ļoti vēlētos. Tomēr, kā atzīst pētījuma veidotāji, atbildes uz jautājumu par konkrēto organizāciju pazīstamību joprojām liecina, ka informētība bieži vien ir virspusēja, jo gandrīz divas trešdaļas aptaujāto nespēj bez priekšā teikšanas nosaukt nevienu NVO. Tomēr ar priekšā teikšanu gandrīz visi atpazīst organizācijas, kuras aktīvi darbojas Latvijā. Tātad iedzīvotājiem trūkst zināšanu par iezīmēm, kuras ļauj noteikt, ka organizācija pieder nevalstiskajam sektoram.
Gada laikā ir pieaugusi vairāku NVO atpazīstamība, visvairāk tādām organizācijām kā “Delna” (akcija pret eirokomisāres nominēšanu), Pasaules Dabas fonds (akcija “Lašiem būt!”), NVO centrs.
NVO darbība joprojām tiek vērtēta kā nepieciešama Latvijas sabiedrībai. Desmit mēnešu laikā samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka NVO iespējas darboties ir ierobežotas.
Izmantots socioloģisko pētījumu kompānijas “Market Lab” pētījums
***
Uzziņai
– Nevalstiskās organizācijas darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Latvijā tās ir sabiedriskās un privātās bezpeļņas organizācijas ().
