«Bauskas Dzīve» publicē Bauskas novada skolu 7. klašu eseju konkursa trešās vietas ieguvēja darbu. Konkursa moto bija dzejnieka Māra Čaklā vārsma «Es esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani ir noticis».
Es uzskatu, ka bagātība ir ģimene, dzimtene un cilvēka dvēseles dzidrums. Kādas ir cilvēka vērtības? Vai slava un nauda ir patiesās dzīves vērtības? Mūsdienās cilvēkiem mainās prioritātes. Daudzi nevēlas būt mīlēti, bet vēlas būt slaveni un bagāti. Manuprāt, mīlestība ir lielākā bagātība, jo to nevar nopirkt par naudu.
Katrs cilvēks, kuram ir ģimene, var justies bagāts. Ģimenei ir milzīga vērtība, kura nekad neizzūd. Tā vienmēr ir mūsu sirdīs. Azerbaidžānu sakāmvārds vēsta: «Ģimene – laimes atslēga.» Cilvēks, kurš izvēlas laimi atrast naudā un varā, nevis ģimenē, meklē ūdeni tukšā mucā. Jāatceras, ka bez ģimenes mūsu nebūtu. Ģimene ir tā, kas dod spēku dzīvot un tiekties uz saviem mērķiem. Mani vienmēr ģimene atbalsta, palīdz pieņemt lēmumus un iesaka, kā ir labāk. Vecākiem ir lielāka pieredze, tāpēc viņi zina, kā ir labāk. Es cenšos viņos ieklausīties un cīnīties pretī savai spītībai. Tā ir laime, ka es spēju apspriesties ar ģimeni un paprasīt, kā ir labāk. Jebkurš padoms no ģimenes ir manas bagātības papildinājums. Ģimene ir mana lielākā bagātība.
Lielai daļai cilvēku dzimtene saistās ar teritoriju, kurā viņš dzīvo. Man dzimtene saistās ar maniem senčiem, ar tradīcijām un valodu. Mēs varam lepoties, ka mūsu dzimtenei ir bijuši drosmīgi senči, kuri cīnījušies par mūsu dzīvību. Mums ir unikāla valoda, kurā ir sarakstītas neskaitāmas dziesmas, dzejoļi un tautasdziesmas. Bez šīm bagātībām mums nebūtu vērtības. Mēs būtu tukši. Latviešiem ir viss, kas nepieciešams. Mums ir milzīgas mežu platības, mums ir gadsimtiem krāta unikāla kultūra. Latvija ir upēm bagāta un jūras apskalota. Mēs, latvieši, to nenovērtējam, bet skatāmies uz citām zemēm, kuras lielās ar savu mantisko bagātību. Pateicoties dzimtenei, mēs varam just piederību zemei, lielākai cilvēku grupai un zināt, ka mums vienmēr būs vieta, kur atgriezties – dzimtene! Tā ir īstā bagātība, tikai mēs ne vienmēr to redzam. Man mamma vienmēr ir teikusi, ka dzimtene ir jāciena un nedrīkst kropļot tās valodu. Es cenšos ievērot mammas mācīto.
Es uzskatu, ka katram cilvēkam ir sevi jākopj un jāpilnveido. Neviens nevar tevi padarīt laimīgu vai bagātu, ja tu pats necenties. Cilvēkam pašam ir jāpilda sava bagātības lāde. Tu vari kļūt bagātāks, izkopjot intelektu un cilvēciskumu. Katram cilvēkam ir cena, kuru katrs var paaugstināt ar tīru sirdsapziņu un sevi attīstot. Jo cilvēkam ir zemāka vērtība, jo viņu ir vieglāk sabojāt. Piemēram, cilvēks ieslīgst naudas varā, vairs nejūt mīlestību un vēlmi būt kādam vajadzīgs, un viņš sāk aptumšoties. Šim cilvēkam pazūd mērķi, un viņš vairs neredz jēgu dzīvot. Cilvēkam ir jādzīvo ar tīru sirdsapziņu un mērķi, jo, manuprāt, dzīves beigās vērtība būs tikai viņa paša sasniegumiem. Man vecāki mācījuši dzīvot ar tīru sirdi un sevi pilnveidot, darīt citiem labu, jo tas nāks atpakaļ.
Jēdziens «bagātība» ir ļoti plašs. Šo vārdu katrs cilvēks var uztvert citādāk. Šī darba laikā es izdarīju pieņēmumu, ka dzīves beigās materiālajai bagātībai nebūs vērtības. Mīlestību, draudzību, dzimteni, valodu nevar ielikt kastītē vai skapī, tas ir kas lielāks, vērtīgāks, to nevar nopirkt par naudu. Tā ir īstā cilvēka bagātība. Manuprāt, es esmu bagāts, kaut man nepieder viss. Kad mana dzīve ies uz beigām, man bagātības lāde būs pilna ar manām dzīves bagātībām. Man būs sava ģimene, varbūt mazbērni. Es to tagad nevaru spriest, jo neviens nezina, kas būs rīt. Katra diena cilvēkam ir jādzīvo tā, lai vecumdienās lepotos ar savu dzīvi un sakrātajām dzīves bagātībām. Ir jāmīl sava ģimene, kura devusi dzīvību, jāciena sava dzimtene un jārūpējas pašam par sevi.
