Strauji tuvojas vēlēšanu diena, kad gana lielā apjukumā un neziņā, par ko tad šoreiz balsot, dzīvo liela daļa sabiedrības. Daudzkārt no vēlētājiem nākas dzirdēt, ka viņi vēlēšanās nepiedalīsies.
Strauji tuvojas vēlēšanu diena, kad gana lielā apjukumā un neziņā, par ko tad šoreiz balsot, dzīvo liela daļa sabiedrības. Daudzkārt no vēlētājiem nākas dzirdēt, ka viņi vēlēšanās nepiedalīsies.
Tik ierasta lieta, ka lielākā rosība varas gaiteņos notiek pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām. Kā sacīja kāds bārbelietis – visus 16 gadus vara dzinusi tautu izmisumā, nabadzībā un pazemojumā, bet pirms vēlēšanām piebaro ar nabaga grašiem pēc principa “sunim par vienu metru pagarina ķēdi, bet bļodu noliek par trim metriem tālāk” un kladzina: “Redzat, mēs esam vienīgie, kas paaugstināja pensijas, algas, cik mēs spējīgi un gudri valdnieki, protam saglabāt valstī stabilitāti.”
Jāatzīst, ka zināma taisnība jau ir un notiekošais vien apliecina, ka arī šoreiz varasvīri prasmīgi parūpējušies par ziedojumiem priekšvēlēšanu altārim. Pagājušajā nedēļā valdība aši knaši pieņēma lēmumu par minimālās algas palielināšanu līdz 120 latiem, kas būs nedaudz augstāka par noteikto iztikas minimuma grozu – 117,64 latiem. Kolēģis Edgars Sauka no “Zemgales Ziņām” norāda, ka diez ko reāli neizklausās: “Par šo summu vidējam Latvijas iedzīvotājam būtu jāiztiek veselu mēnesi. Turklāt ne tikai jāpaēd, bet arī jānodrošina jumts virs galvas, kaut minimāla iedzīve, nevar arī staigāt gluži pliks un gulēt uz cisu maisa. Tos pāris “lašus”, kas šajā grozā atvēlēti veselībai, kauns pat pieminēt. Kāds ir reālais iztikas grozs, neviens tā arī nav pacenties pietiekami autoritatīvi izrēķināt un publiski paziņot, un izskatās, ka arī neviens nav ieinteresēts to izdarīt.”
Pirms vēlēšanām pamanījušies grašus pielikt arī pie pensijas. Pierasts, ka ap šo laiku ar dažādiem solījumiem varasvīri mēdz “salidot” arī mūspusē. Pagājušajā nedēļā spriests un solīts jau nākamgad izstrādāt Mūsas tilta rekonstrukcijas projektu. Taču šonedēļ varēsim piedzīvot tos mirkļus, kad asfalts nav žēlots arī pirms vēlēšanām. Jau piektdien lentītes tiks grieztas Bauskas–Grenctāles rekonstruētam posmam.
Politologi tikmēr skandina, ka uz vēlēšanām pilsoņiem noteikti jāiet un nevajag krist panikā, ka sarūk vēlētāju līdzdalība. Tāda, redz, esot visas Eiropas demokrātijas tendence. Tiesa, Latvijas vēlētājiem esot jābūt nedaudz uzmanīgākiem, raugoties uz kreiso spēku vienotību. Savukārt vēlētājam jābūt gana gudram, jāredz manipulācijas, tāpēc taču esot galva uz pleciem, un pats galvenais – nevajagot zaudēt modrību.
Atceros senu zemnieku patiesību – ja zirgs slikts, niķīgs vai nevelk, vienīgā izeja ir to nomainīt ar jaunu. Vēlēšanu kontekstā – ievēlēt citu Saeimu, ar ko būs sodīti vecie. Taču šoreiz izskatās, ka pārsteigumi nav gaidāmi, jo nav simt jaunu spēku, kas vēlētos sevi pieteikt cīņā par varu. Ir tā pati vecā gvarde, kas piepildīs politiskās elites rindas.
