Baltijas valstu ministri, kuru pārziņā ir reģionu attīstība, šodien strādā Bauskā. Augstas amatpersonas spriedīs par turpmāko fondu naudas apguvi, par reformām, kurām vajadzētu uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai galvaspilsētā, bet arī novados, pagastos. Ministri satiksies par Eiropas miljoniem izremontētajā Bauskas pilī. Lietderīgāka un Latvijas lauku reālās situācijas iepazīšanai piemērotāka būtu, piemēram, sapulce bijušās Jaunsaules skolas ēkā. Tā simbolizē patieso situāciju, kāda pašlaik ir novados, lauku skolās.
Laukos ne tikai samazinās iedzīvotāju un līdz ar to arī bērnu skaits, bet arī vērojama sabiedrības degradācija. «Man nepatīk skolā, jo klasē neviens nemācās. Visi bļauj, nekas viņus neinteresē. Pat mājas darbus viņi nepaņem no manis norakstīt, bet izsmej, ka esmu tos rūpīgi izpildījusi,» tā mammai žēlojas kāda centīga piektklasniece. Arvien biežāk, satiekoties ar 9. klašu audzinātājām, viņas pavēsta: «Šajā klasē man nav, ko pateikt par bērniem. No deviņiem skolēniem seši apgūst mācību vielu pēc atvieglotiem nosacījumiem, esam priecīgi, ja viņi atnāk uz skolu un nosēž stundās labi ja līdz pusdienām. Tad kopā ar audzinātāju vijam sinonīmu rindas, lai par katru bērnu vienu, divus pozitīvus teikumus «sazīmētu».»
Diemžēl situācija laukos ir tāda, ka daudzviet bērns tiek nolemts garīgai atpalicībai un pastāvīgā skurbulī dzīvojošajiem vecākiem viņš kalpo vien kā dziras ieguves elements pabalsta saņemšanas dienā. Kad tāda neko labu neredzējusi dvēselīte nonāk skolas solā, audzinātāja var izstiepties, bet dzīves kvalitātes šajā cilvēkbērnā viņa nespēs iedvest.
Šaubos, vai reģionālās politikas izstrādātāji, aiz pils mūriem aizslēpušies, spēs izprast šo situāciju.
