Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava ielūguma Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 31. martā un 1. aprīlī bija valsts vizītē Zviedrijā. Tās norisi vēroja arī «Bauskas Dzīves» korespondente.
Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava ielūguma Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 31. martā un 1. aprīlī bija valsts vizītē Zviedrijā. Tās norisi vēroja arī “Bauskas Dzīves” korespondente.
Viens zirga zviedziens
Reti gadās, ka viena monarha valdīšanas laikā kādas valsts prezidents tiek uzaicināts vizītē atkārtoti. Guntis Ulmanis Zviedriju apmeklēja 1995. gada novembrī, V. Vīķe-Freiberga šajā valstī oficiālā vizītē bija 1999. gada novembra beigās. Zviedrijas karaļpāra atkārtots ielūgums jāvērtē kā cieņas un goda parādīšana Latvijai, skaidro prezidentes padomnieks ārlietās Andrejs Pildegovičs.
Karalis un karaliene ciemiņus karietēs ieveda pils pagalmā, kur gaidīja Godasardzes rota. Šo grezno mirkli fiksēja ne tikai Latvijas, bet arī Zviedrijas un citu valstu žurnālisti. Tomēr avīžu pirmajās lapās iekļuva nevis mūsu prezidentes foto, bet gan… viens no karalisko staļļu zirgiem. Auļotājs apjuka un ar visu jātnieci mugurā paklupa. Karaliene Silvija, sēžot karietē līdzās Imantam Freibergam, gan turpināja smaidīt, jo viesiem nekas nenotika. Vienīgi fotogrāfi ieguva dramatiskus kadrus.
Trauma zviedriem
Divu dienu vizītes darba kārtība bija tik blīva, ka iespaidi atgādina krāsainas mozaīkas drumslas. Latvijas prezidente uzrunāja Zviedrijas parlamentāriešus. Viņa uzsvēra, ka vēl nesen Baltijas jūra bija Eiropas robežlīnija, bet tagad tā ir ceļš uz sadarbību un partnerību starp Zviedriju un Baltijas valstīm Eiropas Savienībā. Vēsture ir jāzina un jāizprot, saka prezidente, pieminot izstādi par Baltijas leģionāru izdošanu Krievijai 1946. gadā. Ekspozīcija martā no Kristianstādes reģionālā muzeja atvesta apskatei Stokholmas Dzīvās vēstures forumā.
“Tas ir netālu,” saka Latvijas vēstniecības Zviedrijā otrā sekretāre Katrīna Kosa-Ammari un ved turp. Izstāde pieteikta kā vēstījums par “zviedru traumu Otrā pasaules kara ēnā”. Zviedrija bija neitrāla valsts. Tur kara beigās patvērumu cerēja gūt ap 3000 vācu armijas zaldātu, to vidū bija 167 baltieši, ko Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai. Uz grīdas Staļina un Hitlera fotogrāfijas, kurām apmeklētāji drīkst staigāt pāri. Telpas stūrī ekrānā skatāmi dokumentāli kadri – barakas, badastreiks, pēdējais dievkalpojums, izdoto uznešana uz kuģa. Tā ir trīsarpus minūšu ilga sastapšanās ar 1945. gada puišu skatieniem. Nezinu, kāds 18 gadu vecumā varēja izskatīties mans tētis, bet, zinot, ka viņš ir viens no šiem bēgļiem, mani pārņēma pārpasaulīgas tikšanās sajūta.
Neaizsegt acis
Tikmēr Zviedrijas premjerministrs Jērans Pēršons tiekas ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Pēc tam notiek īsa saruna ar presi un uzzinām, ka vēstulē, ko J. Pēršons iesniedzis mūsu prezidentei, pausta atzinība par viņas lēmumu doties uz Maskavu 9. maijā. Taču Jērans Pēršons uzskata, ka “ir svarīgi, lai svinības par godu uzvarai pār nacismu neaizsedz mūsu skatam Padomju Savienības noziegumus pret cilvēci”.
Nācās vērot, kā Vaira Vīķe-Freiberga aizkustināja Upsalas universitātes akadēmisko publiku. Savu runu prezidente sāka ar atmiņām. Pirms aizbraukšanas no Latvijas bēgļu gaitās viņas mamma nomazgājusi logu, uzklājusi tīru galdautu. Lai, atgriežoties mājās, būtu kārtība vai lai svešie ienākot zinātu, ka te dzīvojusi kārtīga saimniece. Pēc šīs vārdos uzburtās ainas prezidentes sniegtie politiskie atzinumi un vēstures fakti ieguva cilvēciskas krāsas.
Vizītes laikā notika biznesa forums, kurā tika prezentēti Latvijā ražotie produkti ar “Zaļās karotītes” zīmi. Nopriecājos, uz galda pamanot arī SIA “Iecavnieks” kaņepju pavalgu. Latvijas Mārketinga padomes priekšsēdētāja Ingūna Gulbe “Bauskas Dzīvei” speciāli uzsvēra, ka dāvana Zviedrijas karalim ir rupjmaizes klaips, kurā iecepti Zemgalē audzēti rudzu graudi.
***
Uzziņai
– Zviedrija ir ceturtā lielākā valsts Eiropas Savienībā ar 9 miljoniem iedzīvotāju. Galvaspilsēta – Stokholma.
– Kārlis XVI Gustavs par Zviedrijas karali kļuva 27 gadu vecumā, pašlaik viņam ir 59 gadi. Ar Silviju viņš iepazinās Minhenes Olimpisko spēļu laikā, kur viņa bija tulce. Karaļpārim ir trīs bērni – troņmantniece Viktorija, princis Kārlis Filips un princese Madelēna.
