Spoži vara un alumīnija izstrādājumi – katli, pannas un tējkannas, šķīvji, paplātes un svečturi – piesaista viesu uzmanību Rundāles pagasta Baltajā mājā, kas pārtop par viesu namu.
Spoži vara un alumīnija izstrādājumi – katli, pannas un tējkannas, šķīvji, paplātes un svečturi – piesaista viesu uzmanību Rundāles pagasta Baltajā mājā, kas pārtop par viesu namu.
Brauc pēc jaunas jakas, atgriežas tukšā
Tā nav izstāde, bet gan baušķenieka Aivara Ikerta kārtējā aizraušanās – senatnīgu lietu vākšana. Uz to esot pamudinājis kādreizējās kalpu dzīvojamās ēkas atjaunošanas process – centrālās telpas griestus satur smagas, rupji tēstas priedes koka sijas, ko izdevies saglabāt. Noplēšot dēļu grīdu, zem tās atklājās veco laiku ķieģeļu klona grīda. Remontējot sienas, atsegusies pavarda aizmūrētā «mute», kur, iespējams, agrāk bijusi maizes krāsns. Senatnīgā ēka it kā pati prasījusi un noteikusi, kādām mēbelēm un kādiem traukiem šeit jābūt un kas neiederas.
Drīz vien Aivars aptvēris, ka tā kļūst par apsēstību, jo četros gados viņš bijis dažādos krāmu tirgos, meklējot senās lietas. Aivara dzīvesbiedre Solveiga atceras, ka vīrs devies uz Rīgu pirkt jaunu vējjaku, bet mājās atgriezies ar lielu, neizskatīgu katlu, ko iegādājies kādā antikvariātā. Zem apsūbējuma un netīrumu kārtas viņš samanījis īsta vara izstrādājumu, kas, izmērcēts fosforskābē, nopulēts, ieguvis matētu spīdumu. Tagad katls ir mājas rota, bet jaunas jakas Aivaram joprojām nav. Trauku virsmas tīrīšana un pulēšana tiek veikta ļoti saudzīgi, lai to nesaskrāpētu, un šajā jomā Aivars izceļoties ar īpašu rūpību.
Atdod dzīvību senām lietām
Spožie trauki ikdienā izlikti uz pavarda dzegas, un tos patiešām nav liegts aiztikt. Ciemiņi pavarda tuvumā nereti vēlas fotografēties, ar piebildi – lai trauki būtu redzami. Turklāt Baltajā mājā senatnīgās lietas dzīvo, jo tās tiek lietotas. Katlā vāra viru, uz šķīvjiem un paplātēm pasniedz augļus, uzkodas vai ceptas cūku ribiņas. Ja ir vēlme, šajā mājā joprojām var klausīties 70. un 80. gadu populāru mūziku, kas ierakstīta skaņu platēs. Arī tās Baltās mājas saimnieki pamazām vāc un ir pateicīgi par katru dāvinājumu.
Daudzas lietas, trauki un mēbeles ir no draugiem, paziņām iegūtas, tīrot šķūnīšus, vecu māju bēniņus, lai atbrīvotos no visa liekā. Aivars Ikerts savukārt tieši šādas lietas meklē. No ugunskura un cirvja pēdējā mirklī izglābts vecs koka skapis, galds un gulta, kas tagad kalpo viesiem Baltās mājas istabās. Daža jauna mēbele no pašu mājām iemainīta pret amatnieka darinājumu, kas tapis aizpagājušajā gadsimtā.
Pērnvasar Ikertu meitai Laurai, Mākslas akadēmijas studentei, praksē Kandavā iznācis dzīvot kādas mājas bēniņu stāvā līdzās īstai, veclaicīgai, apkaltai pūra lādei. Reizē ar Lauru un viņas vasaras darbiem uz Balto māju pārvesta arī prāvā lāde. Atguvusi košumu un gluži kā jaunībā glabā palagus un dvieļus.
Naudas izteiksmē šai kolekcijai nav lielas vērtības, jo Baltajā mājā nav ne zelta, ne sudraba. Taču latos nav izmērāms prieks, ko sniedz aizraušanās, atdodot dzīvību agrāko gadu darinājumiem, secina Aivars Ikerts.
