Bauskas publiku mēdz uzskatīt par inertu. Pierādījums tam ir Tautas nama pustukšā zāle koncertos.
Bauskas publiku mēdz uzskatīt par inertu. Pierādījums tam ir Tautas nama pustukšā zāle koncertos. Tikšanās ar politiķiem un citām sabiedrībā populārām personām ir vēl sliktāk apmeklētas. Taču pastāv izņēmumi, kā, piemēram, nesen notikušie Grāmatu svētki. Tik daudz jauniešu un vecāka gadagājuma apmeklētāju no visa rajona vienkopus negadās redzēt bieži. Bauskā bija ieradušies vairāki rakstnieki un politiķi, bet svētku dalībnieku uzmanība koncentrējās tikai uz vienu personību. Tā bija rakstniece Māra Zālīte.
Kāda bibliotekāre man skaidroja: «Māras Zālītes daiļrade ir iekļauta latviešu literatūras mācību programmās. Tikšanās ar mūsdienu klasiķi bērniem ir liels notikums. Šo iespēju galvenokārt izmanto lauku skolas, jo priekšstatu par kultūras norisēm Latvijā audzēkņi gūst tikai no televīzijas pārraidēm. Vecākiem ir jādomā par iztiku, nevis par bērnu iesaistīšanu kultūras norisēs.»
Skolotāji, kuri rosina savus audzēkņus integrēties kultūrvidē, ir pelnījuši atzinību. Tomēr radās iespaids, ka Grāmatu svētkos pedagogiem svarīgāks par visu šķitis apmeklējuma simtprocentīgs nodrošinājums. Kam tas ir vajadzīgs – pārskatam par mācību gada laikā paveikto? Varbūt pustukši autobusi uz Bausku nemaz nedrīkstēja braukt, jo par degvielu taču kāds maksā?
Vērojot Tautas nama zāli, brīžiem šķita, ka dažas jauniešu grupas šeit ir «sadzītas» pretēji viņu gribai. Garlaikoti puiši čīkstināja krēslus, ņurcīja plastmasas maisiņus un, ignorējot notiekošo, slāja uz izeju, lai pēc brīža atgrieztos atpakaļ. Gluži kā diskotēkā vai stadionā. Ne jau saceltais troksnis kaitināja, bet nicinošā attieksme pret visu un visiem.
Izklausās neticami, taču daudzi mūsu rajona skolēni ne reizi mūžā nav bijuši izstādē, teātra izrādē, pat Rundāles pilī! To uzzināju, aptaujājot vienpadsmit gadu vecus bērnus, kuri mācās kādā no mūsu pilsētas interešu izglītības iestādēm. Nav tā, ka visam pamatā būtu nabadzība. Gluži vienkārši bērnu vecākiem ir cita vērtību sistēma. «Tētis saka – no mākslas nebūsi paēdis,» manu izbrīnu centās kliedēt ņiprs puišelis.
Izstādes un koncertus apmeklē ne jau tāpēc, lai kļūtu par gleznotājiem vai mūziķiem. Nolūks ir gluži cits – apgūt jaunus uzvedības modeļus, veidot attieksmi, mācīties cienīt citu cilvēku darbu. Nevar pārmest jauniešiem aplamu izturēšanos nopietna sarīkojuma laikā, ja viņi tādā piedalās pirmo reizi. Neuzdrīkstos vainot arī skolotājus un vecākus. Vienlīdz atbildīgi esam visi, dzīvojot greizu priekšstatu sabiedrībā un jūtoties itin omulīgi.
