Stopēšana ir riskants pasākums, jo rezultātu grūti paredzēt. Par to vasarā pirms trīs gadiem pārliecinājās baušķenieces Signe un Alise (vārdi mainīti).
Stopēšana ir riskants pasākums, jo rezultātu grūti paredzēt. Par to vasarā pirms trīs gadiem pārliecinājās baušķenieces Signe un Alise (vārdi mainīti).
Signi salīdzinājumā ar Alisi var dēvēt par bezbailīgu meiteni ar piecu gadu ilgu stopēšanas stāžu. Turpretī Alise šajā lauciņā ir ienācēja. Kaut arī abas meitenes ir draudzenes, šajā jomā viņām uzskati pilnībā atšķiras.
Plīvojošie mati – kārīgiem
Pēc iepirkšanās Rīgā draudzenes lēnām gāja pa Lāčplēša ielu, jo stopētājas diploma cienīgā Signe zināja, ka ir izdevīgi sākt tikai dažus kilometrus aiz Salu tilta.
Nogurušas abas beidzot nokļuva līdz vietai, kur sāka stopēt. Signe zināja, ka stopētājai vējā brīvi plīvojoši mati šoferīšos pārāk krasi mainīs domas – no izpalīdzētāja uz sieviešu kārīgu. Viņai mati bija saņemti ar sprādzi, bet draudzenei tie cēli plīvoja. Signe nodomāja, tie noteikti mums nebūs nekādi palīgi…
Trāpās solīds un inteliģents
Stopēšanas sākuma process izvērtās ļoti garlaicīgs. Vairāki desmiti mašīnu pabrauca garām un pat nedomāja piestāt. Arī Signei beidzot šis process kļuva apnicīgs, viņa satraucās, cik ilgi tā vienā vietā būs jānostāv. Te pēkšņi pie meitenēm apstājās mašīna. Signe palūkojās šoferītī un saprata – varētu braukt. Jau sākumā viņš sacīja, ka tālu meitenēm netikt, jo pie pagrieziena uz apdzīvoto vietu “Dzērumi” viņš nogriezīsies.
Jaunietes nolēma, ka prāta darbs nebūtu kāpt ārā mežā, tad jau labāk aiz Ķekavas apļa. Sarunas ar šoferīti izvērtās uz inteliģentas nots. Veiksmīgi pirmo ceļa posmu nobraukušas, meitenes izkāpa. Pat Alise priecājās, ka trāpījies tik solīds un patīkams cilvēks.
Brīdis garš kā visa dzīve
Signe palūkojās uz pretim braucošo mašīnu un pēc tās ārējā izskata nodomāja – kas tad jēdzīgs aiz tumšiem stikliem var sēdēt, un neuzdrīkstējās nostopēt. Taču neredzamajiem braucējiem tas nemaz nebija nepieciešams, viņiem bija citi plāni. Meitenes paskatījās uz bremzējošo braucēju pusi un kļuva mēmas kā akmeņi. Mašīna bija pilna ar melnīgsnējiem vīriešiem. Viņas centās pārvarēt sastingumu un devās it kā atpakaļ, bet arī svešinieki pabrauca atpakaļ un apstājās. Jaunietēm šķita, ka vēl ir dots pēdējais brīdis izdomāt, kā rīkoties. Viņas palūkojās uz tuvējo māju pusi, prātoja, ja atvērsies durvis un kāds tuvosies, – zibenīgi metīsies turp, kaut vai tieši sunim zobos. Kā par laimi, svešinieku nolūks strauji mainījās, un viņi aizšāva prom. Meitenēm šķita, ka vienā mirklī nodzīvojušas vairākus desmitus gadu, tik komplicēts bija emociju kopums.
Azarta pilnais noslēgums
Piedzīvotais nekļuva par iemeslu pārtraukt stopēt un doties uz tuvējo autobusa pieturu. Signe apturēja kādu braucēju. Pēc pirmā iespaida gan nešķita neko labvēlīgs, bet meitenes vairs ilgāk tajā draudīgajā vietā negribēja palikt, tāpēc kāpa vien iekšā mašīnā. Šoferis aicināja Signi sēdēt sev blakus, citādi esot ļoti grūti sarunāties. Viņa iejutās naivas meitenes tēlā, runāja kaut ko par skolu, lai nerosinātu šoferī sliktas domas. Ik pa laikam viņš atkārtoja aicinājumu sēsties blakus. Signe atteica, ka var jau tāpat lieliski sarunāties.
Šoferis teica, ka brauc uz Bausku, taču meitenes saprata – tas būs riskanti. Tuvojoties Iecavai, Signe notēloja, ka zvana vecmāmiņai, un šoferim paziņoja – kāps ārā Iecavā. Viņš gandrīz vai negribēja ticēt, taču izlaida ārā un vēl kādu brītiņu pagaidīja, droši vien gribēja paskatīties, vai nav apmānīts. Izkāpjot Signe jutās atbilstoši salīdzinājumam – izspiests kā citrons –, nebija viegli tēlot naivu un arī bezbailīgu meiteni.
Nekas cits jaunietēm neatlika kā pēc brīža doties pāri tiltam un atkal stopēt. “Ja jau tā iesākām, tad arī jāpabeidz,” sprieda Signe. Tajā brīdī stipri sāka līt lietus. Kāds šoferītis apžēlojās un apstājās. Meitenēm vairs nebija spēka analizēt, var vai nevar kāpt mašīnā. Nogurums bija tik liels, ka viņas paļāvās liktenim. Arī šī izvēle diez cik ideāla nebija. Iedomājieties, ārā negaiss tik nežēlīgs, ka nesaudzē it neko. Logs vaļā, un šoferis uzspiedis gāzes pedāli uz 150 kilometru atzīmes un ik pa mazam brīdim iestiprinās no alus pudeles. Braukšanas pieredze laikam bija lielum liela, un viss beidzās labi.
Pēc šīs trakās dienas Alisei bija skaidrs – nemūžam neko tamlīdzīgu neatkārtos. Arī pārmērīgi azartiskā Signe, kā par brīnumu, domāja tapat. Bet jau pēc nedēļas viņas atkal bija gatavas stopēt.
