Sociālā uzņēmējdarbība ir bizness, kura galvenais mērķis ir risināt kādu sociālu, sabiedrībai nozīmīgu izaicinājumu, nevis radīt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekam. Pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 115 sociālie uzņēmumi, un vairāk par pusi no tiem darbojas ārpus Rīgas – citās Latvijas pilsētās, novados un pagastos, risinot tos pašus izaicinājumus, ar kuriem ikdienā strādā vietējās pašvaldības.
Problēmas – arvien sarežģītākas
Sociālajām problēmām kļūstot arvien sarežģītākām, ir skaidrs, ka pašvaldības vienas pašas tās nevarēs atrisināt – un te nu var talkā nākt sociālie uzņēmēji, ar saviem rīkiem un pieeju sniedzot ieguldījumu dažādu problēmu risināšanā un vienlaikus radot darba vietas, stimulējot ekonomiku un ieviešot inovācijas.
Sociālie uzņēmumi arvien biežāk sevi veiksmīgi parāda tādu izaicinājumu risināšanā, kas saistīti ar sociālās atstumtības riska grupu nodarbinātību, sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, izglītības pieejamību un kvalitāti, kopienas un pilsoniskās sabiedrības veidošanu, vides un dabas aizsardzību, nabadzības un atstumtības mazināšanu un citiem. Sociālajam uzņēmumam sadarbojoties ar pašvaldību, ieguvēji no šādas sadarbības ir visi – gan konkrēto mērķgrupu pārstāvji, gan pārējie pašvaldības iedzīvotāji, gan pašvaldība kā institūcija, gan arī paši sociālie uzņēmumi.
Ko var darīt?
Kas notiek Bauskā? Lai gan Bauskā nav reģistrēts neviens sociālais uzņēmums, tomēr interese no Bauskas iedzīvotājiem, organizācijām un uzņēmumiem par šo uzņēmējdarbības veidu ir. Arī Bauskas pašvaldība domā, kā labāk atbalstīt un veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību, lai tā būtu samērota gan ar pašvaldības iespējām, gan ar potenciālo sociālo uzņēmumu vajadzībām.
Ko pašvaldības var darīt, lai atbalstītu un veidotu sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem? Pašvaldību rīcībā ir diezgan plašs instrumentu un rīku «komplekts» – tie var būt gan dialoga un komunikācijas veidošanas pasākumi, piemēram, sociālo uzņēmumu iekļaušana konsultatīvajās padomēs vai darba grupās, vienas atbildīgās kontaktpersonas noteikšana, gan tādi nefinanšu atbalsta veidi kā informatīvi un izglītojoši pasākumi, konsultācijas, sociālo uzņēmumu iesaistīšana pašvaldības rīkotajos pasākumos. Tie var būt arī finanšu atbalsta in-strumenti, piemēram, sociālās uzņēmējdarbības kā prioritātes noteikšana uzņēmējdarbības grantu programmā, īpašas grantu programmas izveide tieši sociālo uzņēmumu atbalstam. Nozīmīgs atbalsts var būt arī Sociālā uzņēmuma likumā piedāvātās iespējas pašvaldībām – nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piešķiršana, kā arī mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā vai pat īpašumā. Tas var būt arī sociāli atbildīgs iepirkums, kas Latvijā ir pilnīgi jauna joma, bet paredz, ka pašvaldība publisko iepirkumu var izmantot kā stratēģisku rīku, lai papildus konkrētās preces vai pakalpojuma ieguvumam radītu arī sociālo labumu. Šeit sociālie uzņēmumi kā izpildītāji var nodrošināt ne vien kvalitatīvu preci vai pakalpojumu, bet arī, izpildot konkrēto līgumu, radīt sociālo vērtību, piemēram, līguma izpildē kā darbiniekus iesaistot cilvēkus ar invaliditāti. Un, protams, kā pamats jebkāda veida sociālās uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātēm būs sociālās uzņēmējdarbības kā atbalstāmās jomas iekļaušana pašvaldības stratēģiskajos dokumentos – attīstības plānos un programmās.
Ogres pieredze
Vai Latvijā jau ir kāda pašvaldība, kas ir izvēlējusies ieviest sociālās uzņēmējdarbības atbalsta aktivitātes? Jā, ir! Piemēram, Ogres novada pašvaldība jau 2019. gadā sociālajam uzņēmumam nodeva bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošu atjaunotu ēku, lai tajā ierīkotu kafejnīcu, kurā tiek nodarbināti jaunieši ar īpašām vajadzībām. Tāpat Ogres novada Krapes pagastā pēc trīs gadu pārtraukuma durvis atkal vēra Krapes skola – tajā tagad darbojas sociālais uzņēmums «Universum», kam Ogres novada pašvaldība ir deleģējusi izglītības funkciju konkrētās skolas darbībai. Gulbenes un Pļaviņu novada pašvaldības savās grantu programmās īpaši ir izcēlušas sociālo uzņēmējdarbību, savukārt Siguldas novada un citas pašvaldības veiksmīgi sadarbojas ar sociālajiem uzņēmumiem sociālo pakalpojumu jomā.
Nav vienas formulas, kā pašvaldībā sākt attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, katra pašvaldība to darīs saskaņā ar savu motivāciju, iespējām un resursiem. Veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību nav pašvaldības pienākums, taču, administratīvi teritoriālās reformas kontekstā saasinoties konkurencei starp jaunajiem novadu centriem, uzvarēs tie, kas būs pievilcīgāki sabiedrībai, arī ar sociālās uzņēmējdarbības pārstāvniecību un atbalstu.
