1997. gada Ziemassvētku laikā «Bauskas Dzīves» rīkotajā labdarības akcijā pēc Gailīšu pagasta padomes ieteikuma iznāca iepazīties ar skolotāju Indriksonu ģimeni, kurā aug piecas meitas.
1997. gada Ziemassvētku laikā “Bauskas Dzīves” rīkotajā labdarības akcijā pēc Gailīšu pagasta padomes ieteikuma iznāca iepazīties ar skolotāju Indriksonu ģimeni, kurā aug piecas meitas. Vecākajai – Zandai – toreiz bija 12, jaunākajai – Laumai – četri gadi.
Kopā tikai svētkos
Pagājuši desmit gadu. Ainas un Modra Indriksonu meitas izaugušas. Dzīvoklī Gailīšu pagastā viņi visi kopā ir tikai lielos svētkos. Katram šajā ģimenē ir savi pienākumi – darbs, mācības, sportošana, mūzika, ceļošana.
Pirms desmit gadiem Indriksonu dzīvoklī apbrīnojām trīsstāvu gultu, ko tieši viņu meitām bija uzbūvējis kāds pazīstams amatnieks. Virtuvē bija iebūvēta “Godmaņa krāsniņa”, jo Gailīšu pagasta centrā daudzdzīvokļu mājās par apkuri jāgādā katram pašam. Ziemassvētku vakari tolaik Indriksonu ģimenē tika pavadīti jauki. Piparkūkas pirms tam cepa vairākas dienas, bet svētvakarā notika ģimenes koncerti. Zanda spēlēja klavieres, Gunita – akordeonu, Elīna – flautu, Ieviņa dziedāja, Laumiņa dejoja. Vecākiem un radiem atlika vien priecāties līdzi.
Sapnis par grāmatu
Pirms došanās pie Indriksoniem 1997. gada decembra sākumā zvanīju Ainai, vaicājot, ar ko tieši varam palīdzēt lielajai saimei. “Mums neko nevajag, esam paēduši, apģērbušies, siltumā. Ja nu vienīgi…, bet tas lūgums jums var likties nenopietns laikā, kad daudziem trūkst visnepieciešamākā,” teica Aina. Noskaidrojām, ka meitām ir sapnis par togad klajā nākušo grāmatu “Lielā ilustrētā enciklopēdija”. Ar labvēļu palīdzību to iegādājām un kopā ar citām veltēm aizvedām Indriksonu ģimenei.
Pašlaik ģimenes ikdienas gaitas šķir ne tikai intereses, bet arī attālums. Zanda kopš pērnā gada augusta beigām mācās maģistrantūrā Dānijā. Beigusi Rīgas Ekonomikas augstskolu, tagad viņa papildina zināšanas Kopenhāgenas Biznesa skolā. Izturot papildu konkursu, Zanda iegūs dubulto maģistra grādu arī no Eiropas Biznesa skolu kopienas (community of European Management Schools). Spēlē augstskolas meiteņu basketbola komandā.
Trīs studentes
Zanda bija pirmā no māsām, kura sāka studēt. Viņai mācīties palīdzēja viena no Vītolu fonda administrētajām stipendijām. Māsai studiju gaitās sekojušas dvīnes – Elīna mācās Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes 2. kursā, bet Gunita būs ārste, mācās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 2. kursā. Līdz šim arī viņas saņēmušas Vītolu fonda atbalstu.
Elīna gadumiju sagaidīja kopā ar studiju biedriem Alpos. Šo iespēju viņa ieguva, augstsko lā rīkotajā konkursā piedaloties ar savu komandu, kas vinnēja. 2007. gada vasarā Elīna smagi strādāja – piedaloties īpašā programmā, viņa Amerikas Savienotajās Valstīs 11,5 stundas dienā sešas dienas nedēļā tirgoja grāmatas.
Sporto un muzicē
Indriksonu jaunākās meitas rītos kopā ar vecākiem dodas uz Bausku. Ieva un Lauma mācās Bauskas 1. vidusskolā. Ieva ir 11. klases audzēkne, palīdz tētim trenēt jaunos talantus galda tenisā. Patīk dzīt jokus un daudz smaidīt. Lauma mācās 8. klasē un Bauskas mūzikas skolā šopavasar beigs klavieru klasi. Viņa arī spēlē galda tenisu, ir bijusi iekļauta Latvijas izlasē.
Piecu meitu vecāki Aina un Modris joprojām ir sportiski. Modris ir Gailīšu pagasta sporta organizators, pārzina darbu vidusskolas sporta zālē un rajona bērnu un jaunatnes sporta skolā trenē galda tenisistus. Aina Indriksone ir rajona bērnu un jaunatnes sporta skolas direktores vietnieces mācību darbā pienākumu izpildītāja un vieglatlētikas trenere. Pērn rīkotajā aptaujā ieguvusi titulu “Gada trenere 2007”.
Starp citu, siltumu Indriksonu dzīvoklī Gailīšos joprojām gādā tā pati “Godmaņa krāsniņa”, arī pamatīgs remonts vēl tikai nodomos un plānos. Taču ne tas ir pats galvenais. Ainas un Modra Indriksonu pieredze ir piemērs, kā lielai ģimenei būt labvēlīgai, kā skolot un laist pasaules ceļos patstāvīgus, gudrus, uzņēmīgus bērnus.
P. S. Paldies Zandai Indriksonei par palīdzību raksta tapšanā.
