Rīgā pie Saeimas 24. novembrī pulcējās cilvēki, kam mutes bija aizlīmētas ar lapiņām, uz kurām vīdēja uzraksts «21%».
Kultūras sarīkojumu organizatori un dalībnieki šādi protestēja pret ideju maksu par pasākumiem aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tiešās sarunās ar valdību par uzņēmēju interesēm cīnās nozaru organizācijas.
Psiholoģiska robeža
Valsts kultūras dzīves dalībnieki atklātā vēstulē, ko parakstījusi 241 persona, aicināja valsts augstākās amatpersonas nepieļaut 21 procenta PVN piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem. «Izmaksas tāpat ir lielas, jauns nodoklis gremdētu vēl vairāk. Cenšamies noteikt tādas cenas, lai apmeklētāju būtu vairāk. Svarīgs psiholoģiskais faktors. Pašlaik biļetes cena ir četri eiro, ar nodokli tā būtu pieci eiro. Un tā ir psiholoģiska robeža – apmeklētājiem šķiet, ka pieci eiro ir daudz. Ja ieraudzīs lielāku cenu, viņi dosies prom,» vērtē Guntars Simanovičs jeb DJ Gunchs, kas mūspusē rīko dažādas diskotēkas.
«Mums tas būs tikai par sliktu. Iedzīvotāji mazāk apmeklēs pasākumus,» atzīst grupas «Klaidonis» solists Māris Sloka no Vecumniekiem.
Kantrimūzikas festivāla organizators Mārtiņš Ruža piekrīt, ka nākamgad, iekasējot vairāk nodokļos par ieejas biļetēm, plānotais fiskālais efekts netiks panākts, gluži pretēji – kultūras nozare piedzīvos stagnāciju. Darbību būs spiesti pārtraukt daudzi pasākumu rīkotāji, bet daļu sarīkojumu pārcels ārpus Latvijas.
«Ar pasākumu rīkošanu nodarbojos 25 gadus, taču pēdējā laika Finanšu ministrijas un VID aktivitātes raisa sašutumu. Nezinu, pēc kādas statistikas vadās ierēdņi, bet ikdienā, redzot patieso pirktspēju, nerodas pārliecība, ka no tautas vēl var ko paņemt, lai piepildītu valsts cauro kabatu, no kuras aizplūst līdzekļi banku glābšanai, lidmašīnu pirkšanai un vadošās elites vajadzību apmierināšanai,» sašutis M. Ruža, «pēc PVN likmes uzlikšanas Kantrimūzikas festivāla apmeklētāju skaita kritums būs manāms. Tas ietekmēs uzņēmējus, kas guva ienākumus no cilvēku pieplūduma Bauskā.»
Paredz stagnāciju
Konkurences padome Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai apliecinājusi, ka likumprojekts pieļauj nepamatoti nevienlīdzīgu attieksmi, jo ar PVN joprojām neapliktu vairākumu valsts un pašvaldību iestāžu kultūras sarīkojumu biļešu. Konfliktā iesaistījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pēc sarunas ar prezidentu panākta vienošanās atlikt PVN kultūras un izklaides sarīkojumiem, informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis.
Tomēr kultūras nozares pārstāvji nejūtas mierīgi. «Nezinu, kā būs – likumi visu laiku mainās. Arī nodokļu maksātājiem viss mainās. Biju fiksētā nodokļa maksātāja, bet no 1. janvāra tāda vairs nebūs. Tagad jādomā, kā darboties tālāk,» atzīst kultūras darbiniece un mūziķe no Brunavas pagasta Jurgita Červinska.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers uzskata, ka 2016. gadā būs stagnācijas budžets, kas neveicinās Latvijas attīstību. Viņa sašutumu raisījusi ideja par diferencētu ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Pārmaksāto nodokļu atgūšana padarīta tik sarežģīta, ka daudzi cilvēki šo naudu varētu pazaudēt par labu valstij, skaidroja P. Krīgers. Šāda sistēma īpaši neizdevīga būtu cilvēkiem, kas nelieto jaunās tehnoloģijas un kam ir nelieli ienākumi.
Atceļot dažādus atvieglojumus un ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, Finanšu ministrija (FM) cer iegūt valsts budžetā aptuveni sešus miljonus eiro, pašvaldību budžetā – ap 25 miljoniem eiro.
Palielina ministru algas
Saeimas Budžeta un finanšu komisija vienojusies nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Šim mērķim nepieciešami 740 000 eiro, informēja FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka decembrī FM un Latvijas Bankas eksperti sāks diskusijas par jaunu nodokļu politikas projektu, kā arī spriedīs par valsts tēriņu samazinājumu. Plānots nodokļu sistēmas revīzijai piesaistīt starptautiskus ekspertus.
«Ar revīziju vēlamies atrast veidu, kā Latvijai vairs nebūt zema nodokļu sloga valstij. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā nevarēsim dzīvot ar 28 procentu nodokļu slogu, kas ir zemākais Eiropas Savienībā. Jābūt skaidram rīcības plānam, lai varētu nodrošināt nodokļu prognozējamību,» atzina A. Ašeradens.
