Pašlaik Bauskā pa ietvēm nākas laipot caur suņu mēslu čupiņām. Gaismā tās izdodas apiet, pustumsā gadās kārtīgi «iesmērēties». Pilsēta «nomīnēta». Tiklīdz nokusa sniegs, tā četrkājaino draugu atstātie izkārnījumi redzami no vienas vietas.
No dzīvnieku puses viss jau normāli – daba prasa savu. Bet vai ir normāli, ja bērnam rotaļu laukumā jāspēlējas pa kakām vai kādam, ejot uz darbu, jāaizmirst par sasveicināšanos ar citiem, jo acis vērstas uz leju, lai Dieva dēļ kaut kur neiekāptu?
Mājdzīvnieku īpašnieki zina, ka valstī ir izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai», kuri paredz apdzīvotu vietu teritorijās savākt sava mājdzīvnieka ekskrementus. Taču prakse rāda, ka noteikumus neievēro. Nav jau ierobežojumu, kas liegtu mājdzīvniekus izvest pagalmā, ielās vai parkos, bet suņu saimniekiem gan paredzēts rūpēties, lai pēc viņu mīluļiem nepaliek mēslaine. Nesavāktie izkārnījumi rada antisanitārus apstākļus un papildu darbu kaut vai sētniekam. Suņu ekskrementi ir kvalificējami kā sadzīves atkritumi un ir utilizējami, izmantojot atkritumu urnas. Bauskā pie Korfa dārza izvietotas īpašas atkritumu kastes dzīvnieku izkārnījumiem, kuri, no trotuāra vai zāliena savākti maisiņā, tur jāievieto suņu saimniekiem.
Ainava, kas bija paslēpusies zem sniega segas, tagad nu parāda mājdzīvnieku īpašnieku un turētāju nievājošo attieksmi pret prasību sakopt teritoriju pēc sava mīluļa. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos, rotaļu laukumos, centrālajās ielās suņa saimniekam kabatā obligāti būtu jābūt maisiņam. Tomēr izskatās, ka arī sodu sistēma iedzīvotājus nebiedē, jo ir taču pārkāpējiem paredzēts brīdinājums vai naudas sods 7 – 350 eiro apmērā. Varbūt tālab nav pārmaiņu, ka noteikumu ievērošanu neviens nekontrolē?