Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas Lambārtes nosaukums radies no Lambārtes muižas īpašnieka Matiasa Hurodera sievastēva vārda Lamberts. Tā stāsta Dāviņu bibliotēkas vadītāja Marina Bedenkova.
Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas Lambārtes nosaukums radies no Lambārtes muižas īpašnieka Matiasa Hurodera sievastēva vārda Lamberts. Tā stāsta Dāviņu bibliotēkas vadītāja Marina Bedenkova.
Lambārtes muiža izveidota Livonijas ordeņa pašā pēdējā pastāvēšanas brīdī. Mestrs Gothards Ketlers 1559. gada 12. septembrī Rīgā izlēņoja savam padomniekam Matiasam Huroderam zemesgabalu Bauskas novada Saules draudzē.
Bauskas pils fogts Heinrihs fon Gālens jaunajam īpašniekam muižas robežas iemērīja un ierādīja jau iepriekš minētā gada 2. oktobrī. Jaunās muižas nosaukums netiešā veidā ir izveidojies no M. Hurodera sievastēva vārda. Jaunais īpašnieks bija precējies ar Annu Štarki. Viņas tēvs Lamberts Štarke 1530. gadā no ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga bija saņēmis izlēņojumā zemesgabalus Rīgas pilsētas robežās. Pēc 16 gadiem (1546. gadā) Matiasam Huroderam tika apstiprinātas īpašuma tiesības uz mirušā sievastēva zemes īpašumiem. Matiasa un Annas dēlam pēc tradīcijas par godu viņa vectēvam tika dots vārds Lamberts. Savukārt viņš muižu nosauca savā vārdā.
Lambārtes vārds senāk bieži ticis piesaukts saistībā ar vietējo baznīcu. Vecākās ziņas par baznīcas ēkas pastāvēšanu Lambārtē atrodamas mācītāja Mihaelisa 1727. gadā sastādītajā baznīcu sarakstā. Lambārtes baznīca darbojās kā Iecavas baznīcas filiāle.
