Skaistkalnes pagasta «Mačenos» saimnieko Daces Stankēvičas un Ilmāra Apses ģimene. Kopā ar vecākiem dzīvo dēls Juris un meita Sanita ar mazmeitiņu Līgu Elizabeti.
Skaistkalnes pagasta “Mačenos” saimnieko Daces Stankēvičas un Ilmāra Apses ģimene. Kopā ar vecākiem dzīvo dēls Juris un meita Sanita ar mazmeitiņu Līgu Elizabeti.
Saista ar Livoniju
Tas nav vienīgais neparastais māju nosaukums šajā apkārtnē. Vieni kaimiņi dzīvo “Čunkās”, citi “Čuliņos”, “Piņķos”, “Gudiņos” un “Grednās”. Nelatvisko dzīvesvietu nosaukumu izcelsme saistīta ar Livonijas pastāvēšanas laiku, teic Skaistkalnes novadpētnieka Pētera Lukaševiča darba turpinātāji Ingus Pavinkšnis, vietējās vidusskolas vēstures un politikas pedagogs, un pagasta ģimenes ārsts Uldis Mantons.
Toreiz pēc kāda karagājiena no Novgorodas apkārtnes krustneši līdzi atveduši votu jeb ingru cilts (igauņiem un somiem radniecīga tautiņa; izzudusi, jo asimilējusies) gūstekņus. Viņi kā darbaspēks izmantoti Bauskas pils celtniecībā un citos objektos, teic Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja (BNMM) vēsturnieks Aigars Urtāns. Beigās voti jeb tautā sauktie krieviņi izmitināti Vecsaules (“Ķiras”), Jaunsaules (“Laiskuri”), Stelpes (“Ķērpes”, “Rempji”, “Nukši”), Misas un Skaistkalnes apkārtnē.
Paliek bez saimnieka
“Mačenu” saimnieces D. Stankēvičas dzimtās mājas ir Skaistkalnes pagasta “Ērgļi”. Uz mājām “Mačeni”Dace kopā ar ģimeni pārcēlusies pārmaiņu laikos, 90. gadu sākumā. Tās un zemi viņa mantojusi.
Īpašniece stāsta, ka pirmās Latvijas brīvvalsts laikā viņas mammas brālis Leons Kandrovičs apprecējis “Mačenu” saimnieci Katrīnu Šteinbergu. Savukārt Katiņas (bijusi skolotāja) tēvs māju jau ar šādu nosaukumu bija atpircis no Mēmeles muižas barona. Pēc tam vienai no apkārtnes lepnākajām mājām vārdu nav mainījis. “Otrā pasaules kara beigās Leons ar Kati bēgļu gaitās devās projām no Latvijas. Pēc tam “Mačenus” kā bezsaimnieka mantu ieskaitīja kolhoza bilancē. Savulaik te bijis gan kantoris, gan dzīvokļi,” stāsta saimniece.
Kas bijis pirms tam?
Mēģinot atcerēties nu jau aizgājušā novadpētnieka P. Lukaševiča un vecāku stāstīto par “Mačeniem”, D. Stankēviča atzīstas: “Cik daudz mēs ikdienas steigā pazaudējam, jo nepiedomājam!” Viņai stāstīts, ka pirms Šteinbergu ienākšanas šeit dzīvojuši divi brāļi – Jānis un Mārtiņš Mačeni. Vienam brālim blakus “Mačeniem”, kas būvēti no sarkaniem ķieģeļiem, ģimene uzcēlusi atsevišķu koka mājokli.
Visdrīzāk “Mačeni” ir cara laikā, 19. gadsimta otrajā pusē, uzbūvēta vecsaimniecības māja, pieļauj BNMM vēsturnieks Raitis Ābelnieks.
“Nosaukums ir nelatvisks. Kad reģistrējām zemnieku saimniecību, domājām, ko nu liksim – “Ceriņus”, “Jasmīnus”? Tomēr, kā savulaik Šteinbergi, tagad mēs atstājām māju nosaukumu, kāds tas ir. Svarīgākais, ka mājas gariņi mūs pieņēmuši un šeit mums veicas,” saka saimniece.
