Tagad, kad modē racionālisms un tiek aprēķināts katra kvadrātmetra lietderīgums, bēniņos tiek izbūvētas dažādas telpas. Bet pirms gadu desmitiem vai ikkatras mājas bēniņos varēja rast senu atmiņu un dažādu laikmeta liecību krātuves.
Tagad, kad modē racionālisms un tiek aprēķināts katra kvadrātmetra lietderīgums, bēniņos tiek izbūvētas dažādas telpas. Bet pirms gadu desmitiem vai ikkatras mājas bēniņos varēja rast senu atmiņu un dažādu laikmeta liecību krātuves.
Četras istabas augšstāvā
Sandras un Aigara Lazdu ģimenes mājā Codes pagasta «Namejos» sekmīgi «apgūti» ne tikai dzīvojamās mājas bēniņi, bet šovasar viesu uzņemšanai iekārtots arī saimniecības ēkas augšējais stāvs. «Nameju» saimnieki nodarbojas ar lauku tūrismu. Viesu uzņemšana saimniecības ēkas bēniņos sākumā likusies pārgalvīga ideja, bet, kad nodoms īstenots, par to prieks ir gan pašiem, gan viesiem.
«Divos mēnešos paveicām milzu darbu. Kad stāstām, ka šajos bēniņos vairākus gadus glabāts siens un dažādas mantas, grūti tam noticēt. Esam izbūvējuši četras istabas viesu uzņemšanai, katrai dots vārds. Mums ir zilā istaba (iekārtota zilos toņos), lietuviešu istaba (zaļā un dzeltenā krāsā), laulību istaba (tajā ir plata divvietīga gulta) un vēl kāda istaba, no kuras loga vērojams skats uz mēslu kaudzi un mājas saimniecības dzīvi,» skaidroja Sandra. «Viesus parasti brīdinām, tomēr vispieprasītākā ir tā neparastā istaba, jo viņiem ļoti patīk vērot, kā ganībās tiek izvestas brūnaļas un rosību lauku sētā,» stāstīja saimnieki.
Saimnieki guļ sienā
Bēniņu izbūvei ņemts kredīts bankā, un pagaidām ar viesu izmitināšanu vien iztērētā nauda vēl atpakaļ nenāk. Ir saglabāts griestu slīpums un savdabīgās jumta formas.
Kad Bauskā vai tās apkārtnē notiek lielāki pasākumi, «Namejos» apdzīvoti esot abu ēku bēniņi, bet saimniekiem nākas nakšņot siena pantā. Iespējams, ar laiku varētu tikt izbūvēta arī saimniecības ēkas otra puse.
Saviem spēkiem
Daudzviet māju bēniņus izmanto dzīves telpas paplašināšanai. Šo ideju īstenojis Aigars Luksis Īslīces pagastā. «Kad pirms pieciem gadiem iegādājāmies šo ēku, apdzīvojamas bija tikai divas lejasstāva istabas un virtuve. Mūsu ģimenei telpu dzīvošanai bija par maz, tāpēc bez liekas kavēšanās tika apgūti arī bēniņi. Darbus veicām pašu spēkiem, tika iekārtotas divas istabas. Vecā kurtuve pirmajā stāvā tika nojaukta un uzbūvētas kāpnes uz otro stāvu. Komunikāciju gan otrajā stāvā nav, bet apkure ir ierīkota. Katra istaba ir 13 kvadrātmetru liela, un atlika stūrītis arī vecu krāmu glabāšanai. Tādam kaktam jau katrā mājā jābūt,» stāstīja saimnieks Aigars.
Siltināšanai izmantota akmensvate, otrs populārākais būvmateriāls bēniņu izbūvei esot rigipss. «Lai istabiņas nebūtu pavisam zemas, nedaudz nācās pārbūvēt jumtu. Bēniņistabu izbūves darbus var katrs veikt pats saviem spēkiem,» secināja saimnieks.
raisās bērnības atmiņas
«Man mājas bēniņi kopš bērnības ir likušies noslēpumaini. Kad bijām mazi, gājām tur pa kluso «rakņāties». Kas tik tur bija!… Vecmāmiņas vērpjamais ratiņš, vecas petrolejas lampas, pulkstenis, miltu lāde, grāmatas, maisi, kas pilni ar vecām avīzēm.
Mums patika ar šīm vecajām lietām darboties, pielaikot mātes vecās kleitas un kurpes, no sirds padarbināt veco «zingeru» tā, ka visi bēniņi klab. Vecās šujmašīnas dēļ arī šad tad tikām pieķerti nedarbos. Vēlāk mani vairāk interesēja pierakstu burtnīcas, arī manas mammas jaunības laiku dienasgrāmatas un vēstules. Tā arī neesmu pateikusi, ka toreiz tās izlasīju, bet tās bija tik jaukas. Atradām arī tēva klusos grēkus – pa kādai noslēptai vīna pudelei. Bet tad, kad vecmāmiņa uzlika rūgt īsto ābolu vīnu, tad bēniņus aizslēdza,» atcerējās Ilga no Gailīšu pagasta.
Arī Agnesei ar bēniņiem saistās atmiņas: «Manā bērnībā dzīvojām dziļi laukos, vecā mājā. Man un brālim bēniņu valstība šķita ļoti vilinoša, jo tur varēja «izrakt» visu, ko vien maza bērna sirds kāro. Vēl šodien atceros bēniņu īpatno smaržu – pēc kaltētām zāļu tējiņām. Jau gadus desmit māja ir pārdota, bet neslēpšu – ļoti gribētos tagad tur uzkāpt un paskatīties.»
Dažas idejas
Pārlapojot žurnālus, kur rodamas idejas bēniņu izbūvei, redzams, ka visbiežāk tās ir telpas, kas iekārtotas jauniem cilvēkiem vai skolas bērniem. Citviet tās veidotas kā darbnīcas ne tikai māksliniekiem, bet arī, piemēram, audējām.
Ir gadījumi, kad bēniņtelpa īpaši apbūvēta, lai mājiniekiem būtu vieglāk sadzīvot ar dēlu, kurš mūzikas skolā mācās sitamo instrumentu klasē.
