Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu un energoefektivitātes minimālajām prasībām, par ko jau rakstīja «Bauskas Dzīve», radījuši neskaidrības.
Noteikumos paredzēts – ja siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, ja vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kilovatstundas uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā vai 150 kWh/m2 gadā un siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei, apsaimniekotājam jāplāno energoefektivitātes pasākumi.
Pārbaudot SIA «Bauskas siltums» datus, «Bauskas Dzīve» konstatēja, ka neviena Bauskas māja neatbilst šiem kritērijiem. Taču SIA «Bauskas siltums» ekonomists Gatis Balodis informēja, ka publicētajos datos iekļauts mājas apkures un siltā ūdens cirkulācijas patēriņš, bet nav siltā ūdens patēriņa. Viņš norādīja, ka var izmantot kritēriju par 150 kWh/m2 gadā. Tas nozīmētu, ka grozījumi attiecas uz vairāk nekā pusi Bauskas ēkām. Tomēr tad jāatrēķina siltā ūdens cirkulācijas patērētais enerģijas apjoms, ko sarežģīti fiksēt. Kā šos grozījumus attiecināt uz Bauskas ēkām, pašlaik grūti pateikt.
SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere informēja, ka iespējams reizināt SIA «Bauskas siltums» datus ar koeficientu 1,11, iekļaujot siltā ūdens patēriņu. Šajā situācijā siltuma patēriņu 200 kWh/m2 pārsniedz 11 ēkās. Tomēr nav norāžu, kāds aprēķinu veids būtu pareizs. Apsaimniekotājs esot gatavs plānot energoefektivitātes pasākumus jebkurai mājai. Vai tos izdosies realizēt, atkarīgs no iedzīvotāju lēmuma.
