Marta beigās rajona Tiesa ar brīvības atņemšanu sodīja 1953. gadā dzimušo Vitautu Jurgaiti, kurš dažādos mūsu valsts rajonos bija uzlauzis 22 seifus un apzadzis vairākus veikalus.
Marta beigās rajona Tiesa ar brīvības atņemšanu sodīja 1953. gadā dzimušo Vitautu Jurgaiti, kurš dažādos mūsu valsts rajonos bija uzlauzis 22 seifus un apzadzis vairākus veikalus.
“Uzvaras gājiens” beidzas Mežotnē
Atpūties no iepriekšējās sodāmības un sagaidījis tās dzēšanu, V. Jurgaitis atkal nolēma izaicināt likteni. Ilgajos nebrīves gados viņš bija guvis labu pieredzi un tagad zināja, kā tikt pie lielas naudas. Metinātāja profesija lieti noderēja, un V. Jurgaitis nolēma specializēties seifu atvēršanā.
Viņa “uzvaras gājiens” sākās 2001. gada novembrī. Bruņojies ar dažādiem amata rīkiem, no kuriem galvenais bija elektriskais leņķzāģis, viņš sāka savu noziedzīgo darbību. Ar šo instrumentu zaglis seifa durvīs izzāģēja metāla fragmentu, un seifs bija vaļā. Trīs pirmajās epizodēs, kad tika apzagts Gulbenes rajona Litenes pasta seifs, SIA “Aptieka Litenē” seifs un atvērti trīs seifi Beļavas pagasta padomes ēkā, V. Jurgaitis darbojās ar palīgu, kuram bija automašīna, un noziegumu izdarīja personu grupā. Secinājis, ka šis darbs ir pa spēkam vienam un pie tam viss laupījums paliek paša kabatā, Vitauts no palīga atteicās. Veikli darbojoties Gulbenes, Balvu, Ludzas, Aizkraukles, Jēkabpils, Rēzeknes, Preiļu un Bauskas rajonā, V. Jurgaitis atvēra 22 seifus, gūdams bagātu laupījumu. Tiesa, ne vienmēr zaglim veicās. Veltīgi nācās nopūlēties ar trīs seifiem Beļavas pagasta padomē, jo tie izrādījās tukši, taču dažkārt uzsmaidīja arī laime. Galvenie apzagšanas objekti bija pagastu padomju un pasta nodaļu seifi. Pats bagātākais un Jurgaitim liktenīgs izrādījās mūsu rajona SIA “Lielmežotne” seifs, no kura zaglis izgrāba Ls 12362,55 no kopējā guvuma – Ls 17542,27.
Piekļūšana laupījumam maksā dārgi
Lai piekļūtu kārotam seifam, noziedzniekam nācās sabojāt ne tikai signalizāciju, bet arī uzlauzt un sabojāt ne vienas vien durvis un logus. Vietā, kur visi trīs seifi izrādījās tukši, V. Jurgaitis ar savu palīgu un laužņa palīdzību “izgāja cauri” sešām durvīm. Dažkārt zaudējumi īpašniekiem par viņu mantas tīšu bojāšanu pārsniedza zagļa ienākumus no seifa. Zagļa kontā tika ierakstīti arī visi sabojātie seifi, kuru vērtība dažkārt sasniedza Ls 500. V. Jurgaitis tīši iznīcināja un sabojāja svešu mantu Ls 3683,12 vērtībā, līdz ar to uzņemdamies atbildību pēc Krimināllikuma 185. panta 2. daļas par smaga nozieguma izdarīšanu. Savu sākotnējo palīgu V. Jurgaitis neizdeva, un policijai neizdevās to noskaidrot.
Savu negodīgumu demonstrē arī tiesā
Pēc SIA “Lielmežotne” seifa apzagšanas 2002. gada septembrī V. Jurgaitis bagāto laupījumu ar velosipēdu veda uz Jelgavas pusi un gribēja Ozolnieku stacijā paspēt uz pirmo rīta vilcienu, kas gāja uz Rīgu. Tur viņš arī tika notverts. Pie viņa atradās gan nauda, gan viss zagļa ekipējums. Nopratināts kā aizdomās turamais, V. Jurgaitis pats atklāti pieteicās par vainīgu 22 zādzību epizodēs, detalizēti paskaidrojot, kādos apstākļos veicis šīs zādzības. Taču, sēdot iepriekšējās izmeklēšanas cietumā un apzinoties savas rīcības sekas, V. Jurgaitis Tiesā neatzinās vairs nevienā epizodē. Tomēr Tiesa viņa liecību maiņai nepiešķīra ticamību.
Izmeklēšanas gaitā patiesību noskaidrot palīdzēja arī SIA “Lattelekom”, kam zaglis bija nodarījis materiālos zaudējumus Ls 299,66 vērtībā, pārkniebjot vadu un kabeli starp telefona centrālēm Jēkabpils rajona Rites pagastā. No SIA “Lattelekom” izmeklēšanas orgāni saņēma izdrukas par V. Jurgaiša zvaniem no viņa mobilā telefona ar seifos nozagtām telekartēm, kas liecināja par viņa atrašanās vietu attiecīgajā laikā. Pēc viņa zvana tika fiksēta arī zagļa atrašanās vieta Codes pagastā.
Pierādījumi noziegumos ir pārliecinoši
Tiesa uzskatīja, ka pierādījumi Vitauta Jurgaiša noziedzīgajai darbībai ir pārliecinoši un, mainot liecības, viņš cenšas izvairīties no atbildības, pasliktinot savu stāvokli.
Tiesa atzina V. Jurgaiti par vainīgu gan zādzību izdarīšanā lielos apmēros, gan tīšā svešas mantas bojāšanā, nodarot cietušajiem lielu materiālo zaudējumu. Tā kā arī agrāk V. Jurgaitis bija sodīts par mantiskiem noziegumiem ar ilgstošu brīvības atņemšanu, Tiesa uzskatīja, ka viņš nav izrādījis tieksmi dzīvot godīgi, un piesprieda tiesājamam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, konfiscējot mantu un uzliekot policijas kontroli uz diviem gadiem, soda izciešanu sākot slēgtā cietumā. No vainīgā tika piedzīti cietušajiem nodarītie zaudējumi.
Šo spriedumu V. Jurgaitis ir pārsūdzējis.
