Ar semināru, kurā piedalījās ap 60 ieinteresētu dalībnieku, 29. jūnijā Iecavā beidzās pētījums par novada sociālās atstumtības riska grupu iesaistīšanu darba tirgū.
Ar semināru, kurā piedalījās ap 60 ieinteresētu dalībnieku, 29. jūnijā Iecavā beidzās pētījums par novada sociālās atstumtības riska grupu iesaistīšanu darba tirgū.
Rezultāti jāizmanto
No 2006. gada 2. oktobra līdz 2007. gada 29. jūnijam to realizēja SIA “Aksedo”, ko Iecavas novada Dome izvēlējās konkursa kārtā. Projektu vadītāji Gints Bankovičs un Jānis Bethers ir Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi, bakalauri biznesa vadībā un administrēšanā.
“Pirmoreiz sastopoties ar Jāni un Gintu, es un novada projektu vadītāja Dzidra Baltace nobijāmies, šķita – nu ko tādi bērni var izpētīt! Taču, kad abi jaunieši parādīja pirmos iegūtos rezultātus, sapratām, ka viņi tiešām ir profesionāļi,” atzīst Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale.
“Līdzīgu pētījumu jau esam veikuši Saldus, Jēkabpils rajonā un Jūrmalā, iepriekš sadarbojāmies ar SIA “AC konsultācijas”,” stāsta Gints Bankovičs. “Svarīgākais, lai rezultāti neiegulst plauktā, tie ir izejas dati, lai Iecavas pašvaldība tos izmanto un būtu rezultāts,” uzsver Jānis Bethers.
Virziens – uz Rīgu
Iecavas novadā darbspējīgo ir 63,8 procenti no iedzīvotāju skaita. Vidējais rādītājs valstī – 64 procenti. Tādi ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Uz jautājumu, kur strādā iecavnieki, novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis “Bauskas Dzīvei” atbildēja: “Ap pusseptiņiem no rīta to var redzēt autoostā – brauc uz Rīgu!”
Lielākajai daļai to, kuri strādā un mācās galvaspilsētā, Iecava interesē vienīgi kā naktsmājas, jo dienas aktīvo daļu viņi pavada Rīgā, kur arī saņem pakalpojumus. Pēdējos gados ne mazums rīdzinieku Iecavas novadā iepirkuši zemi, būvē mājas. Mierīgāka dzīve, tīrāka vide, labas iespējas nokļūt Rīgā, vērtē pilsētnieki. Savukārt pašvaldībai svarīgi, lai šie cilvēki Iecavu deklarē par savu dzīvesvietu. Tad daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāktu novada budžetā, no kura tiek sniegti arī sociālie pakalpojumi, uzsver Sigma Strautmale.
Algu saņem “aploksnē”
Izpētes laikā veikta uzņēmēju aptauja, iekļaujot 218 uzņēmumus, un sociālā riska grupu iedzīvotāju aptauja, saņemot atbildes no 487 cilvēkiem. Abu aptauju rezultāti, datu analīze un secinājumi, kā arī ieteikumi apkopoti, pievienotas diagrammas, tabulas, grafiki.
Pētījuma autori nosaukuši 20 problēmu, kas raksturo riska grupu cilvēku nodarbinātību Iecavas novadā. Svarīgākās: augsts slēptā un ilgstošā bezdarba līmenis, nelegālā nodarbinātība – katrs trešais bezdarbnieks nav reģistrējies kā darba meklētājs.
Naudu “aploksnē”, nemaksājot nodokļus, saņem 29,6 procenti aptaujāto. Uzņēmēji norāda, ka iedzīvotājiem ir vāja interese par izglītošanos, toties strādāt gribētāji teic, ka ir grūti pieejama informācija par brīvajām darba vietām un apmācību. Novada teritorija ir plaša un nomaļākajās vietās ir vairāk dažāda vecuma bezdarbnieku, kuriem nokļūt Iecavas centrā un Bauskā nav viegli.
Nepilnīga uzskaite
Pētījuma autori norāda arī uz to, ka novada sociālajā dienestā ir nepilnīga sociālajam riskam pakļauto personu uzskaite, nav arī speciālista, kurš strādātu tieši ar šiem cilvēkiem. Pašvaldība nav nodrošinājusi pasākumus, lai nestrādājošie varētu atrast darbu atbilstīgi savām spējām un izglītībai.
Piedāvāti arī risinājumi un ieteikts pašvaldībai sadarbībā ar NVA izveidot vienotu datu bāzi par brīvo darbaspēku un brīvajām darba vietām; nodrošināt bezmaksas kursus un seminārus sociāli atstumtajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem; popularizēt šajā jomā jau esošās NVA aktivitātes. Galvenie informācijas avoti pašlaik ir vietējās avīzes.
Aptaujātie iedzīvotāji par svarīgāko minējuši nepieciešamību nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanu, iespēju mācīties, apgūt citu profesiju jebkurā vecumā atbilstīgi darba piedāvājumiem, kā arī darba devēju pretimnākšanu un interesi nodarbināt sociālā riska grupu pārstāvjus.
Negrib neko
Iecavas novada pašvaldība ieguvusi gluži vai rokasgrāmatu sociālā darba tālākai virzībai. Taču būtu svarīgi izvērtēt ne tikai riska grupu, bet arī pārējo iedzīvotāju situāciju darba tirgū, akcentē uzņēmēja Agnese Hauka, kura seminārā bija viena no sieviešu kluba “Liepas” pārstāvēm. Viņai bija vairāki jautājumi pētījuma veicējiem un pašvaldībai.
Bauskas vakara vidusskolas direktore Jeļena Žuravļova atgādina, ka sociālā riska grupās ir ne mazums cilvēku, kuri negrib ne mācīties, ne strādāt, un tādi ir arī jaunieši. Bet, ja paši negribēsim strādāt, uzņēmēji atvedīs ļaudis no Baltkrievijas, Ukrainas, Moldovas.
Pētījumu finansējuši Eiropas Sociālais fonds un Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds.
